Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Eritrocīti

Indekss Eritrocīti

cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.

42 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Anēmija, Antigēns, Antonijs van Lēvenhuks, Asins grupas, Asins plazma, Asinsrites orgānu sistēma, Šūnas organoīdi, Cilvēks, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzelzs, Embrijs, Endoplazmatiskais tīkls, Eritropoetīns, Fagocitoze, Genoms, Glikolīze, Glikoze, Goldži komplekss, Hēms, Hemoglobīns, Insulīns, Kapilāri, Kārlis Landšteiners, Kodols, Kristalogrāfija, Mitohondrijs, Mugurkaulnieki, Nobela prēmija, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Plaušas, Ribonukleīnskābe, Sarkanās kaulu smadzenes, Skābeklis, Transferīns, Vīne, 1658. gads, 1674. gads, 1901. gads, 1924. gads, 1959. gads.

Adenozīntrifosforskābe

Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.

Jaunums!!: Eritrocīti un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »

Anēmija

Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija (- "asins trūkums") jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.

Jaunums!!: Eritrocīti un Anēmija · Redzēt vairāk »

Antigēns

Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.

Jaunums!!: Eritrocīti un Antigēns · Redzēt vairāk »

Antonijs van Lēvenhuks

Antonijs van Lēvenhuks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu izgudrotājs un tirgotājs.

Jaunums!!: Eritrocīti un Antonijs van Lēvenhuks · Redzēt vairāk »

Asins grupas

Asins grupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Eritrocīti un Asins grupas · Redzēt vairāk »

Asins plazma

Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.

Jaunums!!: Eritrocīti un Asins plazma · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Asinsrites sistēma ir orgānu sistēma, kas nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Eritrocīti un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Šūnas organoīdi

Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls. Organoīdi: 1 - kodoliņš, 2 - kodols, 3 - ribosoma, 4 - pūslītis (vezikula), 5 - graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6 - Goldži komplekss, 7 - šūnas skelets, 8 - gludais endoplazmatiskais tīkls, 9 - mitohondriji, 10 - vakuola, 11 - citosols, 12 - lizosoma, 13 - centriolas Šūnas organoīdi - dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas tās citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.

Jaunums!!: Eritrocīti un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Eritrocīti un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Eritrocīti un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Eritrocīti un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Eritrocīti un Embrijs · Redzēt vairāk »

Endoplazmatiskais tīkls

Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds - no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.

Jaunums!!: Eritrocīti un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »

Eritropoetīns

Eritropoetīns (EPO) ir hormons, kas veidojas nierēs un veicina sarkano asinsķermenīšu — eritrocītu — izstrādāšanos sarkanajās kaulu smadzenēs.

Jaunums!!: Eritrocīti un Eritropoetīns · Redzēt vairāk »

Fagocitoze

Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.

Jaunums!!: Eritrocīti un Fagocitoze · Redzēt vairāk »

Genoms

Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).

Jaunums!!: Eritrocīti un Genoms · Redzēt vairāk »

Glikolīze

Glikolīzes shēma Glikolīze ir viens no centrālajiem glikozes metabolisma ceļiem.

Jaunums!!: Eritrocīti un Glikolīze · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Eritrocīti un Glikoze · Redzēt vairāk »

Goldži komplekss

Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido saplacinātas cisternas, caurulītes un pūslīši.

Jaunums!!: Eritrocīti un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »

Hēms

Hēma B molekulas modelis Hēms (no — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).

Jaunums!!: Eritrocīti un Hēms · Redzēt vairāk »

Hemoglobīns

Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.

Jaunums!!: Eritrocīti un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »

Insulīns

Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.

Jaunums!!: Eritrocīti un Insulīns · Redzēt vairāk »

Kapilāri

Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.

Jaunums!!: Eritrocīti un Kapilāri · Redzēt vairāk »

Kārlis Landšteiners

Kārlis Landšteiners (dzimis, miris) bija austriešu biologs un ārsts.

Jaunums!!: Eritrocīti un Kārlis Landšteiners · Redzēt vairāk »

Kodols

Kodols var būt.

Jaunums!!: Eritrocīti un Kodols · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Eritrocīti un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Mitohondrijs

matrices Mitohondrijs (mitos — ‘diegs, pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).

Jaunums!!: Eritrocīti un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Eritrocīti un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmijas medaļa. Nobela prēmijas medaļa par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā un literatūrā Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Eritrocīti un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Eritrocīti un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu.

Jaunums!!: Eritrocīti un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Plaušas

1. Traheja; 2. Artērija; 3. Vēna; Alveolārā eja; 5. Alveolas; 6. Sirds ierobs; 7. Bronhiolas; 8. Daiviņu bronhi; 9. Segmentu bronhi; 10. Galvenais bronhs; 11. Balsene Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Eritrocīti un Plaušas · Redzēt vairāk »

Ribonukleīnskābe

Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas proteīni — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe (RNS) ir nukleīnskābju veids.

Jaunums!!: Eritrocīti un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Sarkanās kaulu smadzenes

Sarkanās kaulu smadzenes ir kaulu smadzenes, kas atrodas plāno kaulu porainajā kaulvielā un cauruļkaulu epifīzēs.

Jaunums!!: Eritrocīti un Sarkanās kaulu smadzenes · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Eritrocīti un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Transferīns

Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela.

Jaunums!!: Eritrocīti un Transferīns · Redzēt vairāk »

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Eritrocīti un Vīne · Redzēt vairāk »

1658. gads

1658.

Jaunums!!: Eritrocīti un 1658. gads · Redzēt vairāk »

1674. gads

1674.

Jaunums!!: Eritrocīti un 1674. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: Eritrocīti un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Eritrocīti un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Eritrocīti un 1959. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Eritrocīts, Sarkanie asinsķermenīši.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »