20 attiecības: Šlēsviga-Holšteina, Deģeneratīvā māksla, Drēzdene, Ekspresionisms, Gistrova, Gotika, Grafika, Hamburga, Jūgendstils, Krievija, Literatūra, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Pacifisms, Parīze, Prūsijas Karaliste, Rostoka, Tēlniecība, Trešais reihs, Vācieši, Vācija.
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Deģeneratīvā māksla
Jozefs Gebelss aplūko deģeneratīvās mākslas izstādi 1937. gadā Deģeneratīvā māksla ir termins, ko lietoja modernās mākslas kontekstā Trešajā reihā.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Deģeneratīvā māksla · Redzēt vairāk »
Drēzdene
Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Drēzdene · Redzēt vairāk »
Ekspresionisms
Ekspresionisms (no — 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās 20.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Ekspresionisms · Redzēt vairāk »
Gistrova
Gistrova, kopš 2006.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Gistrova · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Gotika · Redzēt vairāk »
Grafika
Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Grafika · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Hamburga · Redzēt vairāk »
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Jūgendstils · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Krievija · Redzēt vairāk »
Literatūra
Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Literatūra · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Pacifisms
Pacifistu zīme Pacifisms (— ‘samierināšana’) ir politiska kustība, kas nosoda karu un cīnās par to nepieļaušanu.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Pacifisms · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Parīze · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Rostoka · Redzēt vairāk »
Tēlniecība
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Tēlniecība · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ernsts Barlahs un Vācija · Redzēt vairāk »