Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Anna I, Anna Leopoldovna, Augusts III Saksis, Bauska, Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Elizabete Petrovna, Ferdinands Ketlers, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Gdaņska, Grāfs, Heraldika, Hercogs, Infarkts, Ivans VI Romanovs, Jaroslavļa, Jelgava, Jelgavas pils, Karaļauči, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis VI, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Ludvigs Ernests, Luterisms, Maskava, Monarhs, Pēteris Bīrons, Pēteris III, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas Karaliste, Rīga, Romanovu dinastija, Rundāles pils, Saksija, Sanktpēterburga, Sibīrija, Sicova, Silēzija, Staņislavs Poņatovskis, Svētā Romas impērija, Tīreļi (Valgundes pagasts), Testaments, ..., Toboļska, Vācbaltieši, Vircavas pagasts, Ziemas pils, 1737. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1763. gads, 1769. gads, 1989. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Anna I · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Bauska · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Grāfs · Redzēt vairāk »
Heraldika
Lappuse no Zībmahera ģerboņu kataloga (''Siebmacher'', 1605). Heraldika ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta ģerboņus kā vēstures avotu.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Heraldika · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Hercogs · Redzēt vairāk »
Infarkts
Infarkts (— 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Infarkts · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Kārlis VI
Kārlis VI (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas ķeizars un Austrijas erchercogistes valdnieks no 1711.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kārlis VI · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ernests
Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Luterisms · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Maskava · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Monarhs · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Rīga · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Saksija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sicova
Sicova (vēsturiski arī Grosvartenberga vai, līdz 1888. gadam, Poļu Vartenberga) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Olesņicas.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Sicova · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Silēzija · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tīreļi (Valgundes pagasts)
Tīreļi (agrāk arī Kalnciems, Lielciems) ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Tīreļi (Valgundes pagasts) · Redzēt vairāk »
Testaments
Viljama Šekspīra testamenta Testaments ( — ‘vēlmju publikācija’), arī novēlējums vai pēdējā griba, ir noteiktā formā rakstīts un oficiāli apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves, kā un kam pēc nāves pienākas mantojums.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Testaments · Redzēt vairāk »
Toboļska
Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Toboļska · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vircavas pagasts
Vircavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Vircavas pagasts · Redzēt vairāk »
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un Ziemas pils · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1763. gads
1763.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1763. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Ernsts Johans Bīrons un 1989. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ernests Johans Bīrons, Ernst Johann von Biron, Ernsts Johans fon Bīrons.
