Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Bērzaines ģimnāzija, Berlīne, Eduards fon Bergmanis, Francijas—Prūsijas karš, Gustavs fon Bergmanis (ārsts), Karlsrūe, Krievu—turku karš (1877—1878), Manheima, Medicīna, Potsdama, Rīga, Rūjiena, Reinholds fon Bergmanis, Rihards fon Bergmanis, Tartu, Tartu Universitāte, Vācbaltieši, Vācija, Vīsbādene, Vecrīga, Vidzemes guberņa, Vircburga.
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Berlīne · Redzēt vairāk »
Eduards fon Bergmanis
Eduards Liboriuss Firhtegots fon Bergmanis (1852–1900) bija vācbaltiešu izcelsmes Rūjienas luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Eduards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Gustavs fon Bergmanis (ārsts)
Gustavs Rihards Francis Augusts fon Bergmanis (1878-1955) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts internists un medicīnas profesors Marburgas, Frankfurtes, Berlīnes un Minhenes universitātēs.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Gustavs fon Bergmanis (ārsts) · Redzēt vairāk »
Karlsrūe
Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Karlsrūe · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Manheima
Manheima ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Manheima · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Medicīna · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Potsdama · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Rīga · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Reinholds fon Bergmanis
Reinholds Rihards Georgs fon Bergmanis (1850-1913) bija vācbaltiešu skolotājs un meteorologs.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Reinholds fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Rihards fon Bergmanis
Rihards fon Bergmanis (1805–1878) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Rihards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīsbādene
Vīsbādene ir pilsēta Reinas upes labajā krastā Vācijā.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vīsbādene · Redzēt vairāk »
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vecrīga · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vircburga
Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.
Jaunums!!: Ernsts fon Bergmanis un Vircburga · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis, Ernests fon Bergmanis, Ernst von Bergmann, Ernsts Bergmans, Ernsts fon Bergmans.
