17 attiecības: Apvienotā Karaliste, Šveice, Bonna, Getingene, Helgolande, Itālija, Lejassaksija, Prūsija, Vācija, Vācijas himna, Vācijas Impērija, Vācu valoda, Veimāra, Volfsburga, Vroclava, Ziemeļreina-Vestfālene, 1848. gada revolūcijas.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Šveice · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Bonna · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Getingene · Redzēt vairāk »
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Helgolande · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Itālija · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Prūsija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas himna
Vācijas himnas notis Vācijas Federatīvās Republikas himna kopš 1922.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Vācijas himna · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Veimāra
Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Veimāra · Redzēt vairāk »
Volfsburga
Volfsburga ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Volfsburga · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Vroclava · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
1848. gada revolūcijas
1848. gada revolūcijas dažādās Eiropas valstīs. 1848.
Jaunums!!: Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens un 1848. gada revolūcijas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
August Heinrich Hoffmann von Fallersleben, Fallersleben, Fallerslēbens, Hoffmann von Fallersleben, Hofmanis fon Fallerslēbens.