Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Alumīnijs, Amerikas Savienotās Valstis, Anēmija, Atlass (kalni), Atoms, Audi, Augšezers, Austrija, Čuguns, Binārie savienojumi, Dzelzsrūda, Elektrolīze, Fosfors, Francija, Gaļa, Grenlande, Hēms, Hematīts, Hemoglobīns, Karbonāti, Kekertarsuaka, Kerčas pussala, Kobalts, Kristālhidrāti, Krivijriha, Kurska, Limonīts, Magņitogorska, Magma, Māls, Mēģene, Melnie metāli, Metalurģija, Metāli, Metāns, Meteorīts, Nemetāli, Niķelis, Norvēģija, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Oksīdi, Pirīts, Polija, Rūsa, Sāļi, Sārmi, Sērs, Silīcijs, Skābeklis, ..., Skābes, Sudrabs, Tērauds, Ukraina, Urāli, Vadi, Vācija, Zelts, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Ziemeļāfrika, Zviedrija. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Dzelzs un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Dzelzs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anēmija
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija ((anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.
Jaunums!!: Dzelzs un Anēmija · Redzēt vairāk »
Atlass (kalni)
Atlass (Jibāl al Aţlas) ir kalnu sistēma, kas atrodas Āfrikas ziemeļrietumos un stiepjas aptuveni garumā gar Vidusjūras piekrasti caur Marokas, Alžīrijas un Tunisijas teritorijām.
Jaunums!!: Dzelzs un Atlass (kalni) · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Dzelzs un Atoms · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Dzelzs un Audi · Redzēt vairāk »
Augšezers
Augšezers ir lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem, pēc virsmas platības lielākais saldūdens ezers pasaulē.
Jaunums!!: Dzelzs un Augšezers · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Dzelzs un Austrija · Redzēt vairāk »
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Jaunums!!: Dzelzs un Čuguns · Redzēt vairāk »
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Jaunums!!: Dzelzs un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »
Dzelzsrūda
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām Dzelzsrūda jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi.
Jaunums!!: Dzelzs un Dzelzsrūda · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Dzelzs un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Dzelzs un Fosfors · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Dzelzs un Francija · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Dzelzs un Gaļa · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Dzelzs un Grenlande · Redzēt vairāk »
Hēms
Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).
Jaunums!!: Dzelzs un Hēms · Redzēt vairāk »
Hematīts
Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.
Jaunums!!: Dzelzs un Hematīts · Redzēt vairāk »
Hemoglobīns
Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.
Jaunums!!: Dzelzs un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Dzelzs un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kekertarsuaka
Kekertarsuaka jeb Disko sala ir pēc platības otrā lielākā sala Grenlandes arhipelāgā aiz pašas Grenlandes salas.
Jaunums!!: Dzelzs un Kekertarsuaka · Redzēt vairāk »
Kerčas pussala
Kerčas pussala ir ap 90 km gara un platākajā vietā līdz 50 km plata pussala Krimas austrumos, Ukrainā.
Jaunums!!: Dzelzs un Kerčas pussala · Redzēt vairāk »
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Jaunums!!: Dzelzs un Kobalts · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Dzelzs un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Krivijriha
Krivijriha, vēsturiski arī Krivojroga, ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Dzelzs un Krivijriha · Redzēt vairāk »
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dzelzs un Kurska · Redzēt vairāk »
Limonīts
thumb Limonīts ir purva rūda, kas izgulsnējas no avotu, purvu un ezeru ūdeņiem ar paaugstinātu dzelzs saturu (satur dzelzs hidroksīdu).
Jaunums!!: Dzelzs un Limonīts · Redzēt vairāk »
Magņitogorska
Magņitogorska ir rūpnieciska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, kas atrodas Magņitnaja kalna piekājē, Dienvidurālu austrumu daļā, abos Urālas upes krastos (labais krasts atrodas Eiropā, kreisais — Āzijā).
Jaunums!!: Dzelzs un Magņitogorska · Redzēt vairāk »
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Jaunums!!: Dzelzs un Magma · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Dzelzs un Māls · Redzēt vairāk »
Mēģene
Divu veidu mēģenes Mēģenes, iestiprinātas turētājos Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu.
Jaunums!!: Dzelzs un Mēģene · Redzēt vairāk »
Melnie metāli
Čuguna panna. Melnie metāli ir dzelzs un tā sakausējumi (dažādi tērauda un čuguna veidi), kā arī citi ferosakausējumi — dzelzs sakausējumi ar citiem metāliem, galvenokārt mangānu un hromu.
Jaunums!!: Dzelzs un Melnie metāli · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Dzelzs un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Dzelzs un Metāli · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Dzelzs un Metāns · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Dzelzs un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Dzelzs un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Dzelzs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Dzelzs un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Dzelzs un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Dzelzs un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Dzelzs un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Jaunums!!: Dzelzs un Pirīts · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Dzelzs un Polija · Redzēt vairāk »
Rūsa
Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.
Jaunums!!: Dzelzs un Rūsa · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Dzelzs un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Dzelzs un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Dzelzs un Sērs · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Dzelzs un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Dzelzs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Dzelzs un Skābes · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Dzelzs un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Dzelzs un Tērauds · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Dzelzs un Ukraina · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Dzelzs un Urāli · Redzēt vairāk »
Vadi
Elektriskais kabelis, kuru veido trīs vadi Vadi ir cilindriski metāla elektriskie vadītāji, ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
Jaunums!!: Dzelzs un Vadi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dzelzs un Vācija · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Dzelzs un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Dzelzs un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Dzelzs un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Dzelzs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Dzelzs un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dzelzs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fe.
