Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Johans Gotlībs Fihte

Indekss Johans Gotlībs Fihte

Johans Gotlībs Fihte (dzimis, miris) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs.

17 attiecības: Baucenes apriņķis, Berlīne, Epistemoloģija, Filozofija, Frīdrihs Šellings, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Ideālisms, Imanuels Kants, Metafizika, Ontoloģija, Prūsijas Karaliste, Romantisms, Saksija, Sirdsapziņa, Vācieši, Vācija, Vācu valoda.

Baucenes apriņķis

Baucenes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Saksijas federālajā zemē.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Baucenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Berlīne · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Filozofija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šellings

Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (dzimis, miris) bija vācu ideālisma filozofs.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Frīdrihs Šellings · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

Ideālisms

Ideālisms ir filozofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Ideālisms · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Metafizika · Redzēt vairāk »

Ontoloģija

Pirmā Mozus grāmata pārrakstīta uz olas Ontoloģija (no (ontos) — 'esošais' un λόγος (logos) — 'vārds, mācība') filozofijas zinātnē ir mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Ontoloģija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Romantisms

"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Romantisms · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Saksija · Redzēt vairāk »

Sirdsapziņa

Vinsenta van Goga glezna “Žēlsirdīgais samarietis” Sirdsapziņa ir morāla vērtība, spēja īstenot morālu paškontroli, izvērtējot sevi.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Sirdsapziņa · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Johans Gotlībs Fihte un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fichte, Fihte, Johann Gottlieb Fichte.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »