24 attiecības: Aisbergs, Amerikas Savienotās Valstis, Antarktīda, Argentīna, Šekltona, Belgrano I, Berknera sala, Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija, Družnaja, Elsvērta, Kotsu Zeme, Luitpolda krasts, Padomju Savienība, Ronnes šelfa ledājs, Rosa šelfa ledājs, Slesora glečers, Sovrala, Starptautiskais ģeofizikas gads, Suportforsa glečers, Vācija, Vedela jūra, Vilhelms Filhners, Vilhelms II Hoencollerns, Viviens Fukss.
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Argentīna · Redzēt vairāk »
Šekltona
Šekltona bija viena no divām Sadraudzības Transantarktiskās ekspedīcijas atbalsta bāzēm Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Šekltona · Redzēt vairāk »
Belgrano I
Henerala Belgrano vai Belgrano I (— ‘armijas bāze Ģenerālis Belgrano’) bija vissezonas Argentīnas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Belgrano I · Redzēt vairāk »
Berknera sala
Berknera sala ir ar ledu klāta sala Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē starp Filhnera un Ronnes šelfa ledājiem.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Berknera sala · Redzēt vairāk »
Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija
Antarktīdas apstākļiem pielāgoti ''Ferguson'' traktori Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija (CTAE) bija Britu Sadraudzības sponsorēta ekspedīcija 1955.—1958.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija · Redzēt vairāk »
Družnaja
Družnaja, kopš 1982.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Družnaja · Redzēt vairāk »
Elsvērta
Elsvērta bija ASV un Argentīnas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Elsvērta · Redzēt vairāk »
Kotsu Zeme
Kotsu Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Vedela jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Kotsu Zeme · Redzēt vairāk »
Luitpolda krasts
Luitpolda krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Kotsu Zemē Vedela jūras krastā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Luitpolda krasts · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Ronnes šelfa ledājs
Ronnes šelfa ledājs ir šelfa ledājs Antarktīdā, Vedela jūras dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Ronnes šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Rosa šelfa ledājs
Rosa šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Rosa šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Slesora glečers
Slesora glečers ir vismaz 120 km garš un 80 km plats šļūdonis Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Slesora glečers · Redzēt vairāk »
Sovrala
Sovrala bija vissezonas Argentīnas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Sovrala · Redzēt vairāk »
Starptautiskais ģeofizikas gads
VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »
Suportforsa glečers
Suportforsa glečers ir ap 65 km plats šļūdonis Pensakolas kalnos Antarktīdā.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Suportforsa glečers · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vedela jūra
Vedela jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Vedela jūra · Redzēt vairāk »
Vilhelms Filhners
Vilhelms Filhners (dzimis Minhenē, miris Cīrihē) - vācu dabaszinātnieks, ceļotājs, pētnieks, rakstnieks.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Vilhelms Filhners · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Viviens Fukss
Viviens Ernests Fukss (Sir Vivian Ernest Fuchs, dzimis, miris) bija britu ģeologs un polārpētnieks, Karaliskās biedrības prezidents (1982-1984), pirmais cilvēks, kas šķērsojis kontinentālo Antarktīdu.
Jaunums!!: Filhnera šelfa ledājs un Viviens Fukss · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Filchner Ice Shelf, Filchner-Schelfeis, Filhnera-Ronnes šelfa ledājs.