Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Filozofija

Indekss Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

47 attiecības: Akvīnas Toms, Aristotelis, Astronomija, Bioloģija, Daba, Dabaszinātnes, Debesis (reliģija), Domāšana, Epistemoloģija, Estētika, Filozofiskā antropoloģija, Fizika, Frīdrihs Nīče, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Gudrība, Hronoloģisks filozofu uzskaitījums, Imanuels Kants, Konfūcijs, Kristietība, Laboratorija, Laodzi, Likums, Loģika, Ludvigs Vitgenšteins, Matemātika, Mīlestība, Mūzika, Metafizika, Pārliecība, Pitagors, Platons, Politika, Psiholoģija, Renē Dekarts, Retorika, Rusisms, S, Sabiedrība, Senā Grieķija, Senā Roma, Sidhārta Gautama, Sociālā filozofija, Socioloģija, Sofisms, Vācu valoda, Z, Zinātne.

Akvīnas Toms

Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) bija Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.

Jaunums!!: Filozofija un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Filozofija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Filozofija un Astronomija · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Filozofija un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Filozofija un Daba · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Filozofija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Debesis (reliģija)

Uzskata, ka debesīs dzīvo eņģeļi. Attēlā redzama Bartolomeo Altomontes 1719. gadā gleznota glezna Debesis daudzās reliģijās un mitoloģijās ir vieta, kur dzīvo dievi, dievības, eņģeļi, džini un svētie.

Jaunums!!: Filozofija un Debesis (reliģija) · Redzēt vairāk »

Domāšana

Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.

Jaunums!!: Filozofija un Domāšana · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Filozofija un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Estētika

Dāvids (Mikelandželo) Estētika (no (aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.

Jaunums!!: Filozofija un Estētika · Redzēt vairāk »

Filozofiskā antropoloģija

Vitrūvija Cilvēks, Leonardo da Vinči Filozofiskā antropoloģija ir filozofijas nozare, kas cenšas izzināt cilvēkus, lai saprastu to uzvedību gan kā sociālās vides produktu, gan kā būtnes, kas pašas rada savas personiskās vērtības.

Jaunums!!: Filozofija un Filozofiskā antropoloģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Filozofija un Fizika · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Nīče

Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Filozofija un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Filozofija un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

Gudrība

Luvras muzejā Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas plašas zināšanas, attīstīta domāšana, bagātīga pieredze, izpratne, piesardzība un spēja rast risinājumus problēmām.

Jaunums!!: Filozofija un Gudrība · Redzēt vairāk »

Hronoloģisks filozofu uzskaitījums

Šajā lapā ir filozofu uzskaitījums hronoloģiskā secībā.

Jaunums!!: Filozofija un Hronoloģisks filozofu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: Filozofija un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Konfūcijs

Konfūcijs jeb Kundzi (— "Viedais kungs"; dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija ievērojams Pavasara un Rudens perioda domātājs, filozofs un skolotājs Ķīnā, Džou dinastijas valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Filozofija un Konfūcijs · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Filozofija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Laboratorija

Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.

Jaunums!!: Filozofija un Laboratorija · Redzēt vairāk »

Laodzi

Laodzi bija Senās Ķīnas viedais, "Daodedzjin" autors.

Jaunums!!: Filozofija un Laodzi · Redzēt vairāk »

Likums

Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.

Jaunums!!: Filozofija un Likums · Redzēt vairāk »

Loģika

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.

Jaunums!!: Filozofija un Loģika · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (dzimis, miris) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20.

Jaunums!!: Filozofija un Ludvigs Vitgenšteins · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Filozofija un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mīlestība

Sirds ir mīlestības simbols Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.

Jaunums!!: Filozofija un Mīlestība · Redzēt vairāk »

Mūzika

La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.

Jaunums!!: Filozofija un Mūzika · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Jaunums!!: Filozofija un Metafizika · Redzēt vairāk »

Pārliecība

patiesību veido zināšanas Pārliecība, arī ticēšana, ticība vai uzskats, ir mentāls stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, īstenības atbilstībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes.

Jaunums!!: Filozofija un Pārliecība · Redzēt vairāk »

Pitagors

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Jaunums!!: Filozofija un Pitagors · Redzēt vairāk »

Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Jaunums!!: Filozofija un Platons · Redzēt vairāk »

Politika

vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Filozofija un Politika · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Filozofija un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Jaunums!!: Filozofija un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Jaunums!!: Filozofija un Retorika · Redzēt vairāk »

Rusisms

Rusisms jeb krievisms ir aizguvums no krievu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Filozofija un Rusisms · Redzēt vairāk »

S

Burts "S". S ir latīņu alfabēta deviņpadsmitais burts.

Jaunums!!: Filozofija un S · Redzēt vairāk »

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Jaunums!!: Filozofija un Sabiedrība · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Filozofija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Filozofija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sidhārta Gautama

Honkongā Sidhārta Gautama Šakjamuni ( — 'Gudrais Gautama no šakju cilts') jeb Buda (बुद्ध (buddha) — 'apskaidrotais') ir Kapitalavastu valdnieka Šudhodanu dēls, budisma pamatlicējs, dzīvojis aptuveni laikā no 566.

Jaunums!!: Filozofija un Sidhārta Gautama · Redzēt vairāk »

Sociālā filozofija

Sociālā filozofija ir filozofiska mācība par sociālo uzvedību.

Jaunums!!: Filozofija un Sociālā filozofija · Redzēt vairāk »

Socioloģija

Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no  — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.

Jaunums!!: Filozofija un Socioloģija · Redzēt vairāk »

Sofisms

Sofisms — tīša loģiska kļūda — nepareizs, maldinošs pierādījums vai slēdziens, kas formāli liekas pareizs.

Jaunums!!: Filozofija un Sofisms · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Filozofija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Z

Burts "Z". Z ir latīņu alfabēta divdesmit sestais un pēdējais burts.

Jaunums!!: Filozofija un Z · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Filozofija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Filosofija, Filozofi, Prātniecība.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »