Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Antarktīda, Ībeisa, Blošimena, Dželbārta šelfa ledājs, Dienvidāfrika, Fimbulheimens, Glečera mēle, Hokona VII jūra, Jūtulstreumens, Karalienes Modas Zeme, Lazareva jūra, Ledājs, Ledus pacēlums, Norveja, Novija, Polārstacija, Princeses Martas krasts, SANAE IV, Skandināvu mitoloģija, Trolltunga, Vācija.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Ībeisa
Ībeisa (no Emergency base) ir Dienvidāfrikas loģistikas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Ībeisa · Redzēt vairāk »
Blošimena
Blošimena ir ledus pacēlums Princeses Martas krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Blošimena · Redzēt vairāk »
Dželbārta šelfa ledājs
Dželbārta šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Dželbārta šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Fimbulheimens
Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »
Glečera mēle
Erebusa glečera mēle Rosa salas dienvidos Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Glečera mēle · Redzēt vairāk »
Hokona VII jūra
Karaļa Hokona VII jūra ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Hokona VII jūra · Redzēt vairāk »
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Fimbulisens un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Fimbulisens un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Lazareva jūra
Lazareva jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Fimbulisens un Lazareva jūra · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Fimbulisens un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus pacēlums
šelfa ledāja garenprofils. Ledus pacēlums ir skaidri iezīmēts paaugstinājums līdzenajā šelfa ledāja virsmā, kas veidojas ledāja masai plūstot pāri okeāna dibena pacēlumiem.
Jaunums!!: Fimbulisens un Ledus pacēlums · Redzēt vairāk »
Norveja
Norveja (Norway Station) bija Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Norveja · Redzēt vairāk »
Novija
Novija ir ledus pacēlums Princeses Martas krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Novija · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Fimbulisens un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
SANAE IV
SANAE IV (akronīms no) ir Dienvidāfrika vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulisens un SANAE IV · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Fimbulisens un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Trolltunga
Trolltunga (— ‘troļļa mēle’) ir peldoša ledāja mēle, daļa no Fimbulisena šelfa ledāja Dienvidu okeāna krastā starp Lazareva jūru austrumos un Hokona VII jūru rietumos.
Jaunums!!: Fimbulisens un Trolltunga · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fimbulisens un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fimbul Ice Shelf, Fimbula šelfa ledājs, Fimbulisen.
