Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Antarktīda, Fimbulisens, Jūtulstreumens, Jēkulkirhja, Jelsvika kalni, Karalienes Modas Zeme, Lazareva šelfa ledājs, Ledājs, Mīliga-Hofmaņa kalni, Nivlisens, Norvēģija, Orvina kalni, Polārstacija, Princeses Astridas krasts, Princeses Martas krasts, Sērrondanes kalni, Skandināvu mitoloģija, Sverdrupa kalni, Tora (polārstacija), Trolla, Vācija, Volthata kalni.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Fimbulisens · Redzēt vairāk »
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »
Jēkulkirhja
Jēkulkirhja ir ar sniegu un ledu klāts kalns Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdas un Fimbulheimena augstākā virsotne.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Jēkulkirhja · Redzēt vairāk »
Jelsvika kalni
Jelsvika kalni ir ap 60 km gara un līdz 30 km plata dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Jelsvika kalni · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Lazareva šelfa ledājs
Lazareva šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Lazareva šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Ledājs · Redzēt vairāk »
Mīliga-Hofmaņa kalni
Mīliga-Hofmaņa kalni ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Mīliga-Hofmaņa kalni · Redzēt vairāk »
Nivlisens
Nivlisens ir šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Nivlisens · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Orvina kalni
Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Orvina kalni · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Princeses Astridas krasts
Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
Sērrondanes kalni
Sērrondanes kalni ir ap 250 km gara un līdz 80 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Sērrondanes kalni · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sverdrupa kalni
Sverdrupa kalni ir kalnu masīvs Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Sverdrupa kalni · Redzēt vairāk »
Tora (polārstacija)
Tora ir Norvēģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Tora (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Trolla
Trolla ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīda.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Trolla · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Vācija · Redzēt vairāk »
Volthata kalni
Volthata kalni ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā.
Jaunums!!: Fimbulheimens un Volthata kalni · Redzēt vairāk »
