Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fizika

Indekss Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

105 attiecības: Aizvēsture, Alberts Einšteins, Anrī Bekerels, Arhimēds, Aristotelis, Astrofizika, Astronomija, Astronomisks objekts, Atoma kodols, Augi, Īzaks Ņūtons, Ņūmeksika, Ņūtona likumi, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Bioloģija, Daba, Dabas filozofijas matemātiskie principi, Dabaszinātnes, Dators, Džeimss Čedviks, Džeimss Maksvels, Džulians Švingers, Dinamika (mehānika), Dzīvnieki, Eksperiments, Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisms, Elektronika, Elektronmikroskops, Elektrons, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Eposs, Ernests Rezerfords, Ervīns Šrēdingers, Filozofija, Fizikāls ķermenis, Fundamentālā mijiedarbība, Gaisma, Galileo Galilejs, Gravitācija, Grieķu valoda, Hidrodinamika, Homērs, Indija, Inerce, ..., Klasiskā mehānika, Kodolfizika, Kodolieroči, Kvants, Kvantu mehānika, Laiks, Laiktelpa, Magnētisms, Maikls Faradejs, Makss Planks, Maksvela vienādojumi, Manhetenas projekts, Marija Sklodovska-Kirī, Masa, Matērija, Matemātika, Mēness, Mehānika, Melnais caurums, Mikrobioloģija, Molekulārfizika, Nīlss Bors, Neitrons, Novērošana, Odiseja, Optika, Otrais pasaules karš, Parādība, Pjērs Kirī, Pols Diraks, Protons, Ptolemajs, Radioaktivitāte, Relativitātes teorija, Rentgenstari, Ričards Fainmens, Saule, Siltums, Skola, Sokrats, Spēks, Standartmodelis, Stīvens Hokings, Tehnoloģija, Televizors, Telpa, Temperatūra, Teorija, Termodinamika, Verners Heizenbergs, Viela, Visums, Zeme, Zinātne, Zinātniskā revolūcija. Izvērst indekss (55 vairāk) »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Fizika un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Fizika un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »

Arhimēds

Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.

Jaunums!!: Fizika un Arhimēds · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Fizika un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Fizika un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Fizika un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Fizika un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Fizika un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Fizika un Augi · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Fizika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ņūmeksika

Ņūmeksika ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidrietumu reģionā.

Jaunums!!: Fizika un Ņūmeksika · Redzēt vairāk »

Ņūtona likumi

Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Fizika un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums

Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.

Jaunums!!: Fizika un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Fizika un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Fizika un Daba · Redzēt vairāk »

Dabas filozofijas matemātiskie principi

"Dabas filozofijas matemātiskie principi", bieži lietots saīsinātais nosaukums "Principi" (Principia), ir no trim grāmatām sastāvošs Īzaka Ņūtona darbs.

Jaunums!!: Fizika un Dabas filozofijas matemātiskie principi · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Fizika un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Dators

Dators (— ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras.

Jaunums!!: Fizika un Dators · Redzēt vairāk »

Džeimss Čedviks

Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »

Džeimss Maksvels

Džeimss Klerks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »

Džulians Švingers

Džulians Seimūrs Švingers (dzimis, miris) - ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džulians Švingers · Redzēt vairāk »

Dinamika (mehānika)

Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (dinamikós — ‘saistīts ar spēku’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.

Jaunums!!: Fizika un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Fizika un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments (— ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Fizika un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Jaunums!!: Fizika un Elektrība · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Fizika un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas dabā pastāvošas parādības - elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Fizika un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Fizika un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektronika

Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.

Jaunums!!: Fizika un Elektronika · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Fizika un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Fizika un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Fizika un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Fizika un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Fizika un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Fizika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Eposs

Eposs (— ‘vārds, vēstījums’) ir liroepikas žanrs: plašs saistītā valodā rakstīts darbs ar vēstījošu (episku) saturu — piemēram, par nozīmīgiem vēsturiskiem vai mitoloģiskiem, leģendāriem notikumiem, varoņiem u.tml.

Jaunums!!: Fizika un Eposs · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Fizika un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Fizika un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Jaunums!!: Fizika un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Fizika un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Fizika un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fizika un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Fizika un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Hidrodinamika

Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fizika un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »

Homērs

Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Jaunums!!: Fizika un Homērs · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Fizika un Indija · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Fizika un Inerce · Redzēt vairāk »

Klasiskā mehānika

Klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas raksturo ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens. Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm; otra nozare ir kvantu mehānika.

Jaunums!!: Fizika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Fizika un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: Fizika un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Fizika un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Fizika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Fizika un Laiks · Redzēt vairāk »

Laiktelpa

Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.

Jaunums!!: Fizika un Laiktelpa · Redzēt vairāk »

Magnētisms

Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.

Jaunums!!: Fizika un Magnētisms · Redzēt vairāk »

Maikls Faradejs

Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma un elektroķīmijas nozarēs, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā.

Jaunums!!: Fizika un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Jaunums!!: Fizika un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »

Manhetenas projekts

Pirmais atombumbas izmēģinājums Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.

Jaunums!!: Fizika un Manhetenas projekts · Redzēt vairāk »

Marija Sklodovska-Kirī

Marija Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.

Jaunums!!: Fizika un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Fizika un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Fizika un Matērija · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Fizika un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Fizika un Mēness · Redzēt vairāk »

Mehānika

Mehānika ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Jaunums!!: Fizika un Mehānika · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Fizika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Mikrobioloģija

Raugu sugas ''Saccharomyces cerevisiae'' kultūra Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kurā apraksta un pēta mikroorganismus.

Jaunums!!: Fizika un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »

Molekulārfizika

Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības, atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.

Jaunums!!: Fizika un Molekulārfizika · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Fizika un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Fizika un Neitrons · Redzēt vairāk »

Novērošana

Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.

Jaunums!!: Fizika un Novērošana · Redzēt vairāk »

Odiseja

Odisejas pirmās rindiņas. Odiseja ir episka poēma, kas tikusi sacerēta 9.

Jaunums!!: Fizika un Odiseja · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Fizika un Optika · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Fizika un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Parādība

Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.

Jaunums!!: Fizika un Parādība · Redzēt vairāk »

Pjērs Kirī

Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.

Jaunums!!: Fizika un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »

Pols Diraks

Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pols Diraks · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Fizika un Protons · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija 2. gadsimta, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Fizika un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Fizika un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Fizika un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem.

Jaunums!!: Fizika un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Ričards Fainmens

Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks.

Jaunums!!: Fizika un Ričards Fainmens · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Fizika un Saule · Redzēt vairāk »

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Fizika un Siltums · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Fizika un Skola · Redzēt vairāk »

Sokrats

Sokrats ((Sōkrátēs); 469–399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Jaunums!!: Fizika un Sokrats · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Jaunums!!: Fizika un Spēks · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Fizika un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Stīvens Hokings

Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.

Jaunums!!: Fizika un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »

Tehnoloģija

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — instrumentus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Fizika un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Televizors

Televizors (— 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).

Jaunums!!: Fizika un Televizors · Redzēt vairāk »

Telpa

Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Fizika un Telpa · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Fizika un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Teorija

Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.

Jaunums!!: Fizika un Teorija · Redzēt vairāk »

Termodinamika

Šķidruma termiskā izplešanās Termodinamika ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar siltuma un citu enerģijas formu attiecībām.

Jaunums!!: Fizika un Termodinamika · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Fizika un Viela · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Fizika un Visums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Fizika un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Fizika un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Fizika un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »