Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Līveni

Indekss Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

62 attiecības: Anatols Līvens (virsnieks), Anrepi, Apgulde, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Šarlote Margareta fon Līvena, Baldone, Balgales muiža, Barons, Bauskas pils, Bukaiši, Daugmale, Doroteja fon Līvena, Fītinghofi, Grāfs, Ikskili, Johans Georgs fon Līvens, Katrīna II Lielā, Kaupo, Kārlis Kristaps fon Līvens, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kijiva, Konstantinopole, Krievijas Impērija, Krimuldas muiža, Kristaps Heinrihs fon Līvens, Kristīne I Vāsa, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas brīvības cīņas, Līvāni, Līvbērze, Lēnes apriņķis, Lilijas, Livonijas bruņniecība, Mežotnes muiža, Mercendarbe, Mercendarbes muiža, Muiža, Nikolajs I Romanovs, Otrais Ziemeļu karš, Pauls Hermanis fon Līvens, Pauls Līvens, Pāleni, Pāvils I Romanovs, Pelču muiža, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Smiltenes muiža, Svitenes muiža, ..., Tīzenhauzeni, Turaida (zeme), Ungerni-Šternbergi, Vācbaltieši, Vilhelms fon Līvens, Vismāra, Vrangeļi, Zentenes muiža, Zviedru Igaunija, Zviedru Pomerānija, 1269. gads, 1292. gads. Izvērst indekss (12 vairāk) »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Līveni un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Anrepi

Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Līveni un Anrepi · Redzēt vairāk »

Apgulde

Vecapguldes muiža Apgulde, agrāk arī Vecapgulde, ir ciems Dobeles novada Naudītes pagastā.

Jaunums!!: Līveni un Apgulde · Redzēt vairāk »

Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Līveni un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Šarlote Margareta fon Līvena

Šarlote Margareta fon Līvena (1743-1828), Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II galminiece, Mežotnes muižas īpašniece, kņaziene.

Jaunums!!: Līveni un Šarlote Margareta fon Līvena · Redzēt vairāk »

Baldone

Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.

Jaunums!!: Līveni un Baldone · Redzēt vairāk »

Balgales muiža

Balgales muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Balgales ciemā.

Jaunums!!: Līveni un Balgales muiža · Redzēt vairāk »

Barons

Barona (Francijas) heraldiskais kronis Barons (no baro — franku cilmes vārds, sākotnēji nozīmējis "brīvs vīrs"), sieviešu dzimtē baronese, ir viens no aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Līveni un Barons · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Līveni un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bukaiši

Bukaiši ir ciems Latvijā, Dobeles novada Bukaišu pagasta centrs pie Tērvetes upes un autoceļu V1108 (Bukaiši—Lāči) un V1106 (Augstkalne—Bēne) krustojumā.

Jaunums!!: Līveni un Bukaiši · Redzēt vairāk »

Daugmale

Daugmale ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Daugmales pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Līveni un Daugmale · Redzēt vairāk »

Doroteja fon Līvena

Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.

Jaunums!!: Līveni un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Līveni un Fītinghofi · Redzēt vairāk »

Grāfs

Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.

Jaunums!!: Līveni un Grāfs · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Līveni un Ikskili · Redzēt vairāk »

Johans Georgs fon Līvens

Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Līveni un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Līveni un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Līveni un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristaps fon Līvens

Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.

Jaunums!!: Līveni un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Līveni un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Līveni un Kijiva · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Līveni un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Līveni un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krimuldas muiža

Krimuldas pils mūsdienās. No Gaujas senlejas puses. Krimuldas pils pirms Pirmā pasaules kara. Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā).

Jaunums!!: Līveni un Krimuldas muiža · Redzēt vairāk »

Kristaps Heinrihs fon Līvens

Kristaps Heinrihs fon Līvens (1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834).

Jaunums!!: Līveni un Kristaps Heinrihs fon Līvens · Redzēt vairāk »

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Jaunums!!: Līveni un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Līveni un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Līveni un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Līveni un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Līveni un Līvāni · Redzēt vairāk »

Līvbērze

Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Līveni un Līvbērze · Redzēt vairāk »

Lēnes apriņķis

Lēnes apriņķis (— ‘Rietumu apriņķis’) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Līveni un Lēnes apriņķis · Redzēt vairāk »

Lilijas

Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.

Jaunums!!: Līveni un Lilijas · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Līveni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Līveni un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Mercendarbe

Mercendarbe (saukta arī Mencendarbe) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Baldones pagastā.

Jaunums!!: Līveni un Mercendarbe · Redzēt vairāk »

Mercendarbes muiža

Mercendarbes muiža jeb Mercendorfas muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Baldones pagasta Mercendarbes ciemā.

Jaunums!!: Līveni un Mercendarbes muiža · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Līveni un Muiža · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Līveni un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Līveni un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pauls Hermanis fon Līvens

Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).

Jaunums!!: Līveni un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »

Pauls Līvens

Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Līveni un Pauls Līvens · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Līveni un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.

Jaunums!!: Līveni un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pelču muiža

Pelču muiža pirms 1930. gada Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.

Jaunums!!: Līveni un Pelču muiža · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Līveni un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Līveni un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Līveni un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Smiltenes muiža

Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Jaunums!!: Līveni un Smiltenes muiža · Redzēt vairāk »

Svitenes muiža

Svitenes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā.

Jaunums!!: Līveni un Svitenes muiža · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Līveni un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Līveni un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Līveni un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Līveni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Līveni un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Vismāra

Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.

Jaunums!!: Līveni un Vismāra · Redzēt vairāk »

Vrangeļi

Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Līveni un Vrangeļi · Redzēt vairāk »

Zentenes muiža

Zentenes muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Zentenes ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Līveni un Zentenes muiža · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Līveni un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Pomerānija

Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.

Jaunums!!: Līveni un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »

1269. gads

1269.

Jaunums!!: Līveni un 1269. gads · Redzēt vairāk »

1292. gads

1288.

Jaunums!!: Līveni un 1292. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fon Līveni, Līvenu dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »