Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Indekss Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti. Kategorija:1620. gadā dzimušie Kategorija:1688. gadā mirušie Kategorija:Brandenburgas kūrfirsti Kategorija:Hoencollernu dinastija.

13 attiecības: Berlīne, Brandenburga, Brandenburga-Prūsija, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Hoencollernu dinastija, Hugenoti, Kalvinisms, Otrais Ziemeļu karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Potsdama, Prūsijas hercogiste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums.

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Brandenburga-Prūsija

Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) — vācu aristokrātu dzimta, ka veidojusi vairākas dinastijas Eiropā.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas pareizticīgās baznīcas simbolsnepieciešama atsauce Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Kalvinisms

Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Kalvinisms · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Potsdama

Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Potsdama · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Prūsijas valdnieku uzskaitījums

Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.

Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Frīdrihs Vilhelms Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns (kūrfirsts), Lielais kūrfirsts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »