Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Franču revolūcija

Indekss Franču revolūcija

Bastīlijas ieņemšana, 1789 Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

53 attiecības: Absolūtā monarhija, Absolūtisms, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš, Amjēna, Apgaismība Francijā, Šveice, Ģenerālštati (1789), Žaks Nekērs, Žans Pols Marats, Žilbērs di Motjē de Lafajets, Žirondisti, Žoržs Dantons, Bastīlija, Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija, Cunfte, Direktorija (Francija), Franču revolūcijas hronoloģija, Franču revolūcijas iemesli, Francijas Likumdošanas sapulce, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas vēsture, Hugenoti, Jakobīņi, Karš par Austrijas mantojumu, Klaušas, Konstitucionālā monarhija, Konsulāts (Francija), Kordeljeri, Luijs XV, Luijs XVI, Luvra, Maksimiljēns Robespjērs, Marķīzs de Sads, Marija Antuanete, Marija Terēzija, Monteskjē, Nacionālais konvents, Nacionālā Satversmes sapulce, Napoleona kari, Napoleons Bonaparts, Prūsijas karaliste, Reina, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Ruāna, Sankiloti, Septiņgadu karš, Strasbūra, ..., Valsts bankrots, Versaļas pils, Voltērs. Izvērst indekss (3 vairāk) »

Absolūtā monarhija

Absolūtā monarhija ir monarhijas paveids, kad monarham (karalim, valdniekam, ķēniņam) ir neierobežota vara (politiskā, reliģiskā un saimnieciskā ziņā) un kad monarhs vienpersoniski gan valda, gan pieņem lēmumus.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Absolūtā monarhija · Redzēt vairāk »

Absolūtisms

Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Absolūtisms · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš jeb ASV Neatkarības karš, pazīstams arī kā Amerikas Neatkarības karš, kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par Amerikas Revolūcijas karu (American Revolutionary War), bija bruņots konflikts, kas 1775.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Amjēna

Amjēna ir pilsēta Francijas ziemeļos, Pikardijas reģiona Sommas departamentā.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Amjēna · Redzēt vairāk »

Apgaismība Francijā

Apgaismība Francijā ( — ‘apgaismības laikmets’) bija sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Francijā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Apgaismība Francijā · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Šveice · Redzēt vairāk »

Ģenerālštati (1789)

Ģenerālštatu sanākšana, 1789. gada 5. maijs Ģenerālštatu atklāšana Žaka Luija Davida skicē "Zvērests bumbotavā" Ģenerālštati bija kārtu pārstāvniecības sapulce Francijas karalistē, kas 1789.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Ģenerālštati (1789) · Redzēt vairāk »

Žaks Nekērs

Žaks Nekērs (dzimis, miris) bija Ženēvā dzimis Francijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Žaks Nekērs · Redzēt vairāk »

Žans Pols Marats

Žans Pols Marats (dzimis, miris) bija franču žurnālists, politiķis, ārsts, zinātnieks.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Žans Pols Marats · Redzēt vairāk »

Žilbērs di Motjē de Lafajets

Marī Žozefs Pols Īvs Rošs Žilbērs di Motjē, marķīzs de Lafajets (dzimis, miris), biežāk pazīstams kā Lafajets, bija franču aristokrāts un ģenerālis.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Žilbērs di Motjē de Lafajets · Redzēt vairāk »

Žirondisti

Briso Manona Rolanda Žirondistu vietas Likumdošanas sapulcē, 1791 Žirondistu vietas Nacionālajā konventā, 1792 Revolucionārais tribunāls piespriež nāvi Briso un vēl 20 žirondistiem Žirondisti, Franču revolūcijas vēsturē izmantots nosaukums republikāņu grupai, kas nebija nedz reāli pastāvošas politiskas frakcijas, vai politiskā kluba nosaukums.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Žirondisti · Redzēt vairāk »

Žoržs Dantons

Žoržs Žaks Dantons ( —) bija viens no Franču revolūcijas līderiem.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Žoržs Dantons · Redzēt vairāk »

Bastīlija

Bastīlijas ieņemšana Bastīlijas torņa drupas atklātas, būvējot Parīzes metro Bastīlijas torņa vieta Bastīlija bija cietoksnis Parīzē, Francijā.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Bastīlija · Redzēt vairāk »

Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija ir konstitucionālais akts, kurā apkopoti liberālās demokrātijas galvenie elementi un 1789.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senvācu: zumft - "apvienība") bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Cunfte · Redzēt vairāk »

Direktorija (Francija)

Barras Sjess Francijas teritorija ar anektētajām zemēm Francija ar vasaļrepublikām, 1799 Direktorija bija Francijas Pirmās republikas izpildvaras orgāns, kolektīva valdība, kas pastāvēja no 1795.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Direktorija (Francija) · Redzēt vairāk »

Franču revolūcijas hronoloģija

1793. gada Francijas Republikāņu kalendārs Franču revolūcijas hronoloģija ir Franču revolūcijas notikumu īss izklāsts hronoloģiskā kārtībā, nelietojot Francijas Republikāņu kalendāru.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Franču revolūcijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Franču revolūcijas iemesli

Franču revolūcijas iemesli meklējami 18.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Franču revolūcijas iemesli · Redzēt vairāk »

Francijas Likumdošanas sapulce

Sapulces darba vieta, manēžas zāle Deputātu dalījums žirondistos, centrā un fejonos Briso Luijs XVI 20. jūnijā spiests iedzert uz nācijas veselību Tiljerī pils ieņemšana Francijas Likumdošanas sapulce (franču: l’Assemblée nationale législative), darbojās no 1791.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Francijas Likumdošanas sapulce · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā impērija

Francijas impērija 1811. gadā Francijas Pirmā impērija ir Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Francijas Pirmā impērija · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā republika

Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Francijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »

Francijas vēsture

Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas pareizticīgās baznīcas simbolsnepieciešama atsauce Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Jakobīņi

Maksimilians Robespjers Jakobīņi bija ietekmīgs politisks klubs Franču revolūcijas laikā.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Jakobīņi · Redzēt vairāk »

Karš par Austrijas mantojumu

Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Karš par Austrijas mantojumu · Redzēt vairāk »

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Klaušas · Redzēt vairāk »

Konstitucionālā monarhija

Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Konstitucionālā monarhija · Redzēt vairāk »

Konsulāts (Francija)

VIII gada konstitūcija Napoleons 1803. gadā Angļu karikatūra par Amjēnas mieru "Pirmais skūpsts 10 gadu laikā" ASV pārdotā Luiziānas teritorija Konsulāts ir apzīmējums Francijas Pirmās republikas pastāvēšanas pēdējām posmam no 1799.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Konsulāts (Francija) · Redzēt vairāk »

Kordeljeri

franciskāņu mūku ordeņa atzara — kordeljeru bijušais klosteris, no kā cēlies arī kluba nosaukums Kordeljeri (sākotnēji — Cilvēka un pilsoņa tiesību biedrība) bija politisks klubs Franču revolūcijas laikā, kas pastāvēja no 1790.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Kordeljeri · Redzēt vairāk »

Luijs XV

Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Luijs XV · Redzēt vairāk »

Luijs XVI

Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Luijs XVI · Redzēt vairāk »

Luvra

Luvras muzejs, oficiālais nosaukums Lielā Luvra (Grand Louvre), ir visapmeklētākais muzejs pasaulē, vēsturisks piemineklis un viens no Francijas simboliem.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Luvra · Redzēt vairāk »

Maksimiljēns Robespjērs

Maksimiljēns Robespjērs (—) bija viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām Lielās Franču revolūcijas personībām.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Maksimiljēns Robespjērs · Redzēt vairāk »

Marķīzs de Sads

Donasjēns Alfonss Fransuā, marķīzs de Sads (dzimis, miris) bija franču aristokrāts, revolucionārs politiķis, filozofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Marķīzs de Sads · Redzēt vairāk »

Marija Antuanete

Marija Antuanete (dzimusi, mirusi) bija Austrijas erchercogiene, kā arī Francijas un Navarras karaliene.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Marija Antuanete · Redzēt vairāk »

Marija Terēzija

Marija Terēzija, arī Marija Terēze (dzimusi, mirusi), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne).

Jaunums!!: Franču revolūcija un Marija Terēzija · Redzēt vairāk »

Monteskjē

Šarls Luijs de Sekondā (dzimis, miris), pazīstams kā Monteskjē (Montesquieu), bija franču filozofs apgaismotājs, tiesību zinātnieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Monteskjē · Redzēt vairāk »

Nacionālais konvents

Aptuvens deputātu dalījums Konventa darbības sākumā. Jakobīņu "kalnam" 200, "Purvam" 389 un žirondistiem 160 vietas Robespjēra gāšana 27. jūlijā 1795. gada 20. maijā Konventā ielauzās sankiloti, nogalinot vienu deputātu Nacionālais konvents (franču:Convention nationale) bija Francijas Pirmās republikas vienpalātas parlaments, kas pastāvēja no 1792.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Nacionālais konvents · Redzēt vairāk »

Nacionālā Satversmes sapulce

Satversmes sapulces ģerbonis ar devīzi "Likums un karalis". Satversmes sapulces darba zāle, bijusī manēža Jaunie Francijas departamenti 300 livru asignāts Nacionālā Satversmes sapulce (franču: Assemblée nationale constituante) bija Franču revolūcijas pirmā posma augstākais likumdevēja orgāns, kas izveidojās 1789.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Nacionālā Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Reina · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Ruāna

Ruāna (Rouen) ir vēsturiskā Normandijas galvaspilsēta, kas atrodas Francijas ziemeļrietumos Sēnas upes krastos.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Ruāna · Redzēt vairāk »

Sankiloti

Sankiloti - (franciski - sans-culottes - "bez īsām biksēm") - pilsētu trūcīgie iedzīvotāji franču revolūcijā, kas valkāja no rupjas drānas šūtas bikses, uzsverot savu norobežošanos no franču augstākās sabiedrības, kas atbilstoši modei nēsāja bikses līdz ceļiem.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Sankiloti · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Strasbūra · Redzēt vairāk »

Valsts bankrots

Valsts bankrots ir žurnālistikā un sadzīvē lietots apzīmējums valsts maksātnespējai, aizņēmumu krīzei vai defoltam, apzīmējot valsts sektora nespēju segt savas parādsaistības.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Valsts bankrots · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

Voltērs

Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.

Jaunums!!: Franču revolūcija un Voltērs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Francijas revolūcija, Lielā Franču Revolūcija, Lielā Franču revolūcija, Lielā franču revolūcija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »