Ātrāk nekā pārlūku!
82 attiecības: Akvitānija, Alemaņi, Amatniecība, Austrija, Austrumeiropa, Avāri (senie), Šveice, Baski, Bavārija, Beļģija, Bohēmija, Brandenburga, Budžets, Centrāleiropa, Darba ražīgums, Dāņi, Ebro, Eiropa, Eiropas vēsture, Elzasa-Lotringa, Feodālisms, Francija, Franku valsts, Galli, Gallija, Germans, Hamburga, Hercogs, Hlodvigs I, Istras pussala, Itālija, Jaunievedums, Karaspēks, Karolingu dinastija, Katoļticība, Kārlis II Plikgalvis, Kārlis Lielais, Kristietība, Langobardi, Lauksaimniecība, Lielā tautu staigāšana, Likumdošanas vara, Luāra, Luijs Dievbijīgais, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Merovingu dinastija, Monarhija, Monmartrs, Nīderlande, Nodoklis, ..., Normandija, Otrais pasaules karš, Parīze, Pipins Īsais, Pireneji, Provansa, Reina, Rietumeiropa, Rietumfranku valsts, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Rona, Ruāna, Saimniecība, Sakši, Saksija, Saragosa, Sēna, Senā Roma, Senās Romas imperatori, Separātisms, Spānija, Suasona, Tirdzniecība, Vācija, Verdenas līgums, Vestgoti, Vikingi, 3. gadsimts, 843. gads, 9. gadsimts. Izvērst indekss (32 vairāk) »
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Franki un Akvitānija · Redzēt vairāk »
Alemaņi
Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.
Jaunums!!: Franki un Alemaņi · Redzēt vairāk »
Amatniecība
Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.
Jaunums!!: Franki un Amatniecība · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Franki un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Franki un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Franki un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Franki un Šveice · Redzēt vairāk »
Baski
Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.
Jaunums!!: Franki un Baski · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Franki un Bavārija · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Franki un Beļģija · Redzēt vairāk »
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Franki un Bohēmija · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Franki un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Budžets
Budžets (no sennormāņu: bougette — 'maks', 'soma', 'naudas maiss') vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam, pasākumam vai funkcijai.
Jaunums!!: Franki un Budžets · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Franki un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Darba ražīgums
Darba ražīgums ir darba efektivitātes rādītājs, kas rāda noteiktā laika periodā uz vienu strādājošo saražotās produkcijas daudzumu.
Jaunums!!: Franki un Darba ražīgums · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Franki un Dāņi · Redzēt vairāk »
Ebro
Ebro ir upe Spānijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Franki un Ebro · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Franki un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Franki un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Elzasa-Lotringa
Elzasa-Lotringa bija Vācijas impērijas apgabals, kuru tā ieguva 1871.
Jaunums!!: Franki un Elzasa-Lotringa · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Franki un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Franki un Francija · Redzēt vairāk »
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Jaunums!!: Franki un Franku valsts · Redzēt vairāk »
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Jaunums!!: Franki un Galli · Redzēt vairāk »
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Jaunums!!: Franki un Gallija · Redzēt vairāk »
Germans
Germans var būt.
Jaunums!!: Franki un Germans · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Franki un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Franki un Hercogs · Redzēt vairāk »
Hlodvigs I
Hlodvigs I laikā no 481.
Jaunums!!: Franki un Hlodvigs I · Redzēt vairāk »
Istras pussala
Istras pussala (slovēņu un), arī Istrija, ir pussala Adrijas jūras ziemeļos.
Jaunums!!: Franki un Istras pussala · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Franki un Itālija · Redzēt vairāk »
Jaunievedums
Jaunievedums, jauninājums, inovācija (— 'jauninājums, pārmaiņa') ir jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas izstrādnes un tehnoloģijas, ko īsteno tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Jaunums!!: Franki un Jaunievedums · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Franki un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Jaunums!!: Franki un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Franki un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kārlis II Plikgalvis
Kārlis II Plikgalvis (dzimis, miris) bija Karolingu dinastijas valdnieks: laikā no 843.
Jaunums!!: Franki un Kārlis II Plikgalvis · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Franki un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Franki un Kristietība · Redzēt vairāk »
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Jaunums!!: Franki un Langobardi · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Franki un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Franki un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Likumdošanas vara
Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.
Jaunums!!: Franki un Likumdošanas vara · Redzēt vairāk »
Luāra
Luāra var būt.
Jaunums!!: Franki un Luāra · Redzēt vairāk »
Luijs Dievbijīgais
Luijs Dievbijīgais (Louis Ier, le Débonnaire; dzimis, miris) bija Akvitānijas karalis, kā arī Franku karalis un Svētās Romas imperators.
Jaunums!!: Franki un Luijs Dievbijīgais · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Franki un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Merovingu dinastija
Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.
Jaunums!!: Franki un Merovingu dinastija · Redzēt vairāk »
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Jaunums!!: Franki un Monarhija · Redzēt vairāk »
Monmartrs
Monmartrs ir 130 m augsts pakalns Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Franki un Monmartrs · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Franki un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nodoklis
Pītera Brēgela Jaunākā glezna "Nodokļu maksāšana" Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas personas, lai veidotu daļu no pašvaldības vai valsts budžeta.
Jaunums!!: Franki un Nodoklis · Redzēt vairāk »
Normandija
Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.
Jaunums!!: Franki un Normandija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Franki un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Franki un Parīze · Redzēt vairāk »
Pipins Īsais
Pipins Īsais Pipins Īsais (* 714, † 768. gada 24. septembrī), pazīstams arī kā Pipins III un Pipins Jaunākais, bija franku ķēniņš no Karolingu dinastijas, kurš valdīja laikā no 751.
Jaunums!!: Franki un Pipins Īsais · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Franki un Pireneji · Redzēt vairāk »
Provansa
Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.
Jaunums!!: Franki un Provansa · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Franki un Reina · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Franki un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rietumfranku valsts
Rietumfranku valsts, 843 Tiešā karaļa kontrolē esošā teritorija (zilā), 10.gs. beigās Rietumfranku valsts izveidojās 843.
Jaunums!!: Franki un Rietumfranku valsts · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Franki un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Franki un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Franki un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Rona
Rona (izrunā) ir viena no Eiropas lielākajām upēm.
Jaunums!!: Franki un Rona · Redzēt vairāk »
Ruāna
Ruāna (Rouen) ir vēsturiskā Normandijas galvaspilsēta, kas atrodas Francijas ziemeļrietumos Sēnas upes krastos.
Jaunums!!: Franki un Ruāna · Redzēt vairāk »
Saimniecība
Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.
Jaunums!!: Franki un Saimniecība · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Franki un Sakši · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Franki un Saksija · Redzēt vairāk »
Saragosa
Saragosa ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Ebro upes krastos.
Jaunums!!: Franki un Saragosa · Redzēt vairāk »
Sēna
Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.
Jaunums!!: Franki un Sēna · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Franki un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Senās Romas imperatori
veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.
Jaunums!!: Franki un Senās Romas imperatori · Redzēt vairāk »
Separātisms
Separātisms (— 'atdalīts, atsevišķs') ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts.
Jaunums!!: Franki un Separātisms · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Franki un Spānija · Redzēt vairāk »
Suasona
Suasona (ir komūna Francijas ziemeļos, Ēnas departamentā. Komūna atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļaustrumiem no Parīzes, Ēnas upes krastos. 2015. gadā Suasonā dzīvoja 28,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir viena no senākajām Francijas pilsētām. Tā ir bijusi arī Franku valsts galvaspilsēta (486-508 un 511-613).
Jaunums!!: Franki un Suasona · Redzēt vairāk »
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Jaunums!!: Franki un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Franki un Vācija · Redzēt vairāk »
Verdenas līgums
Franku impērijas sadalīšana pēc Verdenas līguma Verdenas līgums bija 843.
Jaunums!!: Franki un Verdenas līgums · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Franki un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Franki un Vikingi · Redzēt vairāk »
3. gadsimts
Austrumu puslode 3. gadsimta sākumā. Pasaules karte 250. gadā. Austrumu puslode 3. gadsimta beigās. 3.
Jaunums!!: Franki un 3. gadsimts · Redzēt vairāk »
843. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Franki un 843. gads · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Franki un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
