Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: AES, Atoma kodols, Atoms, Džeimss Čedviks, Dubna (Krievija), Francija, Harolds Jūrijs, Hepatīts, Irēna Žolio-Kirī, Izotops, Kodolfizika, Kodolieroči, Komunisms, Marija Sklodovska-Kirī, Mēness, Neitrons, Nobela prēmija ķīmijā, Odesa, Otrais pasaules karš, Parīze, Parīzes rūpnieciskās fizikas un ķīmijas augstskola, Peters Debajs, Pjērs Kirī, Radioaktivitāte, Sofija, 14. augusts, 19. marts, 1900. gads, 1935. gads, 1958. gads.
AES
AES var būt.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un AES · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Atoms · Redzēt vairāk »
Džeimss Čedviks
Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »
Dubna (Krievija)
Dubna ir pilsēta Maskavas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Dubna (Krievija) · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Francija · Redzēt vairāk »
Harolds Jūrijs
Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, —) bija ASV fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Harolds Jūrijs · Redzēt vairāk »
Hepatīts
Alkoholiskā hepatīta gadījumā notiek aknu šūnu atmiršana Hepatīts ir aknu iekaisums, kam raksturīgi šūnu bojājumi orgāna audos.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Hepatīts · Redzēt vairāk »
Irēna Žolio-Kirī
Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (dzimusi Parīzē, mirusi Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita).
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Irēna Žolio-Kirī · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Izotops · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Komunisms · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Mēness · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Neitrons · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Odesa · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Parīze · Redzēt vairāk »
Parīzes rūpnieciskās fizikas un ķīmijas augstskola
Parīzes rūpnieciskās fizikas un ķīmijas augstskola (ESPCI) ir prestiža Parīzes (Francija) augstskola, kas dibināta 1882.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Parīzes rūpnieciskās fizikas un ķīmijas augstskola · Redzēt vairāk »
Peters Debajs
Peters Debajs (Peter Debye; dzimis, miris) bija nīderlandiešu izcelsmes vācu un amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Peters Debajs · Redzēt vairāk »
Pjērs Kirī
Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Sofija
Sofija ir pilsēta Bulgārijas rietumos Vitošas piekājē.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un Sofija · Redzēt vairāk »
14. augusts
14.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un 14. augusts · Redzēt vairāk »
19. marts
19.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un 19. marts · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Frederiks Žolio-Kirī un 1958. gads · Redzēt vairāk »
