Satura rādītājs
23 attiecības: Anna I, Anniņmuiža, Ērģemes pils, Dammes muižas, Holande, Igaunija, Kauja pie Jēkabpils, Kārlis XI, Korneti, Krievijas Impērija, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Magnuss Ferdinands fon Freimanis, Mūrmuižas kauja, Nīštates miera līgums, Nēķenu muiža, Otrais Ziemeļu karš, Poltavas kauja, Sāmsalas bruņniecība, Vācbaltieši, Veclaicenes pagasts, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Freimaņi un Anna I
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Skatīt Freimaņi un Anniņmuiža
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Skatīt Freimaņi un Ērģemes pils
Dammes muižas
Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Freimaņi un Dammes muižas
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Skatīt Freimaņi un Holande
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Freimaņi un Igaunija
Kauja pie Jēkabpils
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.
Skatīt Freimaņi un Kauja pie Jēkabpils
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Skatīt Freimaņi un Kārlis XI
Korneti
Korneti ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Freimaņi un Korneti
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Freimaņi un Krievijas Impērija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Freimaņi un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Freimaņi un Livonijas bruņniecība
Magnuss Ferdinands fon Freimanis
Magnuss Ferdinands fon Freimanis (1725—1796) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālporučiks, Pugačova sacelšanās apspiedējs.
Skatīt Freimaņi un Magnuss Ferdinands fon Freimanis
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Skatīt Freimaņi un Mūrmuižas kauja
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Skatīt Freimaņi un Nīštates miera līgums
Nēķenu muiža
Nēķenu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu pagasta Nēķenē.
Skatīt Freimaņi un Nēķenu muiža
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Freimaņi un Otrais Ziemeļu karš
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Freimaņi un Poltavas kauja
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Freimaņi un Sāmsalas bruņniecība
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Freimaņi un Vācbaltieši
Veclaicenes pagasts
Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Skatīt Freimaņi un Veclaicenes pagasts
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Freimaņi un Zviedrija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Freimaņi un Zviedru Vidzeme
Zināms kā Freimaņi no Nursi.