Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Amonjaks, Aušvicas koncentrācijas nometne, Bāzele, Berlīnes Humboltu universitāte, Berlīnes Tehniskā universitāte, Ebreji, Fizikālā ķīmija, Haims Veicmans, Heidelbergas Universitāte, Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, Mēslojums, Nacionālsociālisms, Nobela prēmija ķīmijā, Palestīna, Pesticīdi, Pirmais pasaules karš, Prūsijas Karaliste, Roberts Bunzens, Sirds mazspēja, Slāpeklis, Sprāgstvielas, Valters Nernsts, Vācija, Vroclava, Zelts, 1918. gads.
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Aušvicas koncentrācijas nometne
Aušvicas koncentrācijas nometne bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Aušvicas koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Bāzele
Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Bāzele · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Berlīnes Tehniskā universitāte
Berlīnes Tehniskā universitāte ir izpētes universitāte, kas atrodas Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Berlīnes Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Ebreji · Redzēt vairāk »
Fizikālā ķīmija
Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »
Haims Veicmans
Haims Azriels Veicmans (dzimis, miris) bija cionists, Pasaules Cionistu organizācijas prezidents (1921–1931, 1935–1946), pēc Izraēlas nodibināšanas - tās pirmais prezidents (no 1949. gada līdz savai nāvei).
Jaunums!!: Fricis Hābers un Haims Veicmans · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts ir publiska pētniecības universitāte Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes Karlsrūes pilsētā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Karlsrūes Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Palestīna · Redzēt vairāk »
Pesticīdi
Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Pesticīdi · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Roberts Bunzens
Roberts Vilhelms Eberhards Bunzens (dzimis miris) bija vācu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Roberts Bunzens · Redzēt vairāk »
Sirds mazspēja
Sirds mazspēja ir dažādu izpausmju kopums, kurus izraisa nepietiekama sirds funkcionēšana, kā rezultātā netiek nodrošināta pilnvērtīga asins cirkulācija pa ķermeni.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Sirds mazspēja · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Valters Nernsts
Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Vācija · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Vroclava · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Fricis Hābers un Zelts · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Fricis Hābers un 1918. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fricis Habers, Frics Habers, Frics Hābers, Fritz Haber, Haber, Habers, Hābers.
