Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Alķīmija, Ādaži, Baltezers (Ādažu pagasts), Carnikava, Dainas, Daugavgrīva, Georgs Mancelis, Greifsvaldes Universitāte, Gustava akadēmija, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Jānis Stradiņš, Latviešu valoda, Leipciga, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Pomerānija, Ropaži, Rostokas Universitāte, Tartu, Tartu Universitāte, Tērbatas ģimnāzija, Varš, Vēsture, Voldegka, Ziemeļamerika, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1632. gads Latvijā.
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Ādaži
Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Ādaži · Redzēt vairāk »
Baltezers (Ādažu pagasts)
Baltezers ir apdzīvota vieta Ādažu novada Ādažu pagastā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Baltezers (Ādažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Carnikava · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Dainas · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Greifsvaldes Universitāte
Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Greifsvaldes Universitāte · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Gustavs Horns
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Leipciga · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Ropaži · Redzēt vairāk »
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tērbatas ģimnāzija
Tērbatas guberņas ģimnāzija 19. gadsimtā. Tērbatas ģimnāzija (pirms 1900). Tartu Hugo Treffnera ģimnāzijas ēka 2012. gadā. Tērbatas guberņas ģimnāzija bija Vidzemes guberņas ģimnāzija Tērbatā, kas darbojās no 1804.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Tērbatas ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Varš · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Vēsture · Redzēt vairāk »
Voldegka
Voldegka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Voldegka · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Jaunums!!: Frīdrihs Mēnijs un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs Meins, Fridrihs Mēnijs, Mēnijs.
