Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Berlīne, Bohēmija, Brandenburga-Prūsija, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Hanoveres Sofija Šarlote, Hoencollernu dinastija, Kalvinisms, Karaļauči, Karš par Spānijas mantojumu, Leopolds I Hābsburgs, Personālūnija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Svētā Romas impērija.
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Bohēmija · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Hanoveres Sofija Šarlote
Braunšveigas un Lineburgas hercogiene Sofija Šarlote (dzimusi, mirusi) bija pirmā Prūsijas karaliene - konsorte no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Hanoveres Sofija Šarlote · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Kalvinisms
Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Kalvinisms · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karš par Spānijas mantojumu
Karš par Spānijas mantojumu bija konflikts starp vairākām Eiropas valstīm, kas ilga no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Karš par Spānijas mantojumu · Redzēt vairāk »
Leopolds I Hābsburgs
Leopolds I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1658.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Leopolds I Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Personālūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs I Hohencollerns, Frīdrihs I Hohencollerns, Frīdrihs I Hohencollerns (Prūsija), Prūsijas Frīdrihs I.
