Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Frīdrihs Jekelns

Indekss Frīdrihs Jekelns

Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).

27 attiecības: Andris Grūtups, Babinjara, Baltkrievija, Bādene-Virtemberga, Butirku cietums, Dzelzs krusts, Genocīds pret čigāniem, Heinrihs Himlers, Holokausts, Kijiva, Krievijas Federālais drošības dienests, Latviešu policijas bataljoni, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs, Masu slepkavības Rumbulā, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Operācija "Ziemas burvība", Ostlande, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, Salaspils koncentrācijas nometne, Sarkanā armija, Schutzstaffel, Uzvaras parks, Vācija, Waffen-SS, Zigfrīds Rufs.

Andris Grūtups

Andris Grūtups (—) bija latviešu jurists, advokāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Andris Grūtups · Redzēt vairāk »

Babinjara

Babinjara mūsdienās Babinjara ( — ‘Babinas grava’) vai Babijjara ir grava Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, masu slepkavības vieta, kur Otrajā pasaules karā 1941.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Babinjara · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Bādene-Virtemberga

Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »

Butirku cietums

thumb Butirku cietums, arī Butirka ir izmeklēšanas izolators, kas atrodas Krievijas galvaspilsētā Maskavā.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Butirku cietums · Redzēt vairāk »

Dzelzs krusts

Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »

Genocīds pret čigāniem

Genocīds pret čigāniem (čigānu: porajmos, (— 'aprīšana') bija Trešā reiha un tās sabiedroto centieni veikt etnisko tīrīšanu un genocīdu pret Eiropā dzīvojošajiem čigāniem. No 1935. līdz 1945. gadam tika nogalināti vismaz čigāni. Dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem, bet genocīdā cietušo skaits ir vēl lielāks.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Genocīds pret čigāniem · Redzēt vairāk »

Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Holokausts · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Kijiva · Redzēt vairāk »

Krievijas Federālais drošības dienests

Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests, saīsinājumā FDD (ФСБ России), ir Krievijas Federācijas valsts drošības aģentūra.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Krievijas Federālais drošības dienests · Redzēt vairāk »

Latviešu policijas bataljoni

Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Latviešu policijas bataljoni · Redzēt vairāk »

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir muzejs ar ekspozīcijām Rīgā un Jelgavā, kas veltīts dzelzceļa vēsturei un tā attīstībai Latvijā.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs · Redzēt vairāk »

Masu slepkavības Rumbulā

Memoriāls Rumbulā 1964. gadā ebreju aktīvistu uzstādītais piemiņas akmens Rumbulā Skulptūra pie pagrieziena uz Rumbulas slaktiņa vietu Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Masu slepkavības Rumbulā · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Operācija "Ziemas burvība"

Operācija "Ziemas burvība", pazīstama arī kā Osvejas operācija, bija plaša partizānu apkarošanas operācija Latvijas pierobežā, norisinoties pamatā Osvejas rajonā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Operācija "Ziemas burvība" · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no  — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Ostlande · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Salaspils koncentrācijas nometne

Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Salaspils koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Schutzstaffel

Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »

Uzvaras parks

Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Vācija · Redzēt vairāk »

Waffen-SS

Waffen-SS (no vācu valodas — 'ieroču SS') bija 1939.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Waffen-SS · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Rufs

Zigfrīds Rufs (1895—1946) bija Nacistiskās Vācijas militārpersona.

Jaunums!!: Frīdrihs Jekelns un Zigfrīds Rufs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fridrihs Jekelns, Friedrich Jeckeln, Jeckeln.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »