Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Auce, Bauskas pils, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Gothards Ketlers, Hofcumberges pils, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Johans Rīvijs (skolotājs), Ketleru dzimta, Kuldīga, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mēklenburgas Anna, Noldes, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Salaspils kauja, Sigismunds III Vāsa, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tukums, Vecsēlpils, Vidzeme, Vilhelms Ketlers, Zemgales valdnieku uzskaitījums, 1587. gads, 1596. gads, 1598. gads, 1618. gads, 1642. gads, 17. augusts, 17. maijs.
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Auce · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Noldes
Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Noldes · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Tukums · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1587. gads
1587.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1587. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1596. gads · Redzēt vairāk »
1598. gads
1598.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1598. gads · Redzēt vairāk »
1618. gads
1618.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1618. gads · Redzēt vairāk »
1642. gads
1642.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1642. gads · Redzēt vairāk »
17. augusts
17.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 17. augusts · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 17. maijs · Redzēt vairāk »
