Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandrs I Romanovs, Berlīne, Brandenburga, Elba, Eskorjals, Francija, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Hoencollernu dinastija, Kalvinisms, Klaipēda, Krievijas Impērija, Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Muses biedrība, Napoleona kari, Napoleons Bonaparts, Poļi, Potsdama, Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, Svētā Romas impērija, Svētā Savienība, Vīnes kongress, Vilhelms I Hoencollerns, 1797. gads, 1806. gads, 1812. gada karš, 1815. gads, 1840. gads.
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Elba · Redzēt vairāk »
Eskorjals
Eskorjals (pilnais nosaukums — Monasterio de San Lorenzo de El Escorial) ir bijusī Spānijas karaļa rezidence.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Eskorjals · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Kalvinisms
Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Kalvinisms · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (bieži saukta par karalieni Luīzi; dzimusi, mirusi) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze · Redzēt vairāk »
Muses biedrība
Muses biedrības ģerbonis (1912). Rīgas Muses biedrība bija 1787.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Muses biedrība · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Poļi · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Potsdama · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1797. gads · Redzēt vairāk »
1806. gads
1806.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1806. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1815. gads
1815.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1815. gads · Redzēt vairāk »
1840. gads
1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1840. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs Vilhelms III Hohencollerns, Friedrich Wilhelm III, Frīdrihs Vilhelms III, Frīdrihs Vilhelms III Hohencollerns.
