Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Frīzi

Indekss Frīzi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).

23 attiecības: Angļi, Šlēsviga-Holšteina, Etimoloģija, Etnonīms, Flāmi, Frīziskās valodas, Frīzlande, Groningena, Helgolande, Indoeiropiešu valodas, Latīņu raksts, Lejassaksija, Nīderlande, Nīderlandieši, Nīderlandiešu valoda, Prūsijas Karaliste, Protestantisms, Senā Roma, Vācieši, Vācija, Viduslaiki, Zēlande (sala), Ziemeļjūra.

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Frīzi un Angļi · Redzēt vairāk »

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Frīzi un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Etimoloģija

Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.

Jaunums!!: Frīzi un Etimoloģija · Redzēt vairāk »

Etnonīms

Etnonīms (— 'tauta' + onyma — 'vārds') ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.

Jaunums!!: Frīzi un Etnonīms · Redzēt vairāk »

Flāmi

Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.

Jaunums!!: Frīzi un Flāmi · Redzēt vairāk »

Frīziskās valodas

Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.

Jaunums!!: Frīzi un Frīziskās valodas · Redzēt vairāk »

Frīzlande

Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Frīzi un Frīzlande · Redzēt vairāk »

Groningena

Groningena (izrunā) ir pilsēta Nīderlandē, Groningenas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Frīzi un Groningena · Redzēt vairāk »

Helgolande

Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.

Jaunums!!: Frīzi un Helgolande · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Frīzi un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Frīzi un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Frīzi un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Frīzi un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandieši

Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.

Jaunums!!: Frīzi un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Frīzi un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Frīzi un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Jaunums!!: Frīzi un Protestantisms · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Frīzi un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Frīzi un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Frīzi un Vācija · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Frīzi un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zēlande (sala)

Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Frīzi un Zēlande (sala) · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Frīzi un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »