Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Angļu-frīzu valodas, Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņu valodas, Frīzi, Frīzlande, Groningena (province), Indoeiropiešu valodas, Latīņu raksts, Lejassaksija, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Rietumģermāņu valodas, Rietumfrīzu valoda, Skotu valoda, Valoda, Vācija, Ziemeļjūra.
Angļu-frīzu valodas
Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Frīzi · Redzēt vairāk »
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Frīzlande · Redzēt vairāk »
Groningena (province)
Groningena ir Nīderlandes province.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Groningena (province) · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Rietumfrīzu valoda
Rietumfrīzu valoda (Frysk), saukta arī vienkārši frīzu valoda, ir ģermāņu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Nīderlandes ziemeļos.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Rietumfrīzu valoda · Redzēt vairāk »
Skotu valoda
Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Skotu valoda · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Valoda · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Frīziskās valodas un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
