Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hitīns

Indekss Hitīns

Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

34 attiecības: Baktērijas, Biosfēra, Celuloze, Cilvēks, Cinka hlorīds, Enzīmi, Etanols, Etiķskābe, Gliemji, Hidroksilgrupa, Hidrolīze, Hitons, Kalcijs, Kukaiņi, Molmasa, Mugurkaulnieki, Nansī, Olbaltumvielas, Pleckāji, Polimēri, Polisaharīdi, Posmkāji, Sāļi, Sārmi, Sūneņi, Sēnes, Sērskābe, Skābes, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Tārpi, Tonna, 1821. gads, 1823. gads.

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Hitīns un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Hitīns un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Hitīns un Celuloze · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Hitīns un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Cinka hlorīds

Cinka hlorīds (ZnCl2) ir balta, kristāliska, ūdenī ļoti labi šķīstoša viela.

Jaunums!!: Hitīns un Cinka hlorīds · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Hitīns un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Etanols

Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.

Jaunums!!: Hitīns un Etanols · Redzēt vairāk »

Etiķskābe

Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.

Jaunums!!: Hitīns un Etiķskābe · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Hitīns un Gliemji · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Hitīns un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hidrolīze

Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.

Jaunums!!: Hitīns un Hidrolīze · Redzēt vairāk »

Hitons

Sieviete hitonā Hitons ((khitōn)) bija sengrieķu apakštērps.

Jaunums!!: Hitīns un Hitons · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Hitīns un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Hitīns un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Molmasa

Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.

Jaunums!!: Hitīns un Molmasa · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Hitīns un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Nansī

Nansī ir pilsēta Francijas ziemeļaustrumu departamentā Mertā un Mozelē, viena no Lotringas reģiona administratīvajiem centriem.

Jaunums!!: Hitīns un Nansī · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Hitīns un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Hitīns un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Polimēri

atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.

Jaunums!!: Hitīns un Polimēri · Redzēt vairāk »

Polisaharīdi

Polisaharīdi (poly — daudz,, sakchar — ‘cukurs’) ir lielmolekulāri ogļhidrāti.

Jaunums!!: Hitīns un Polisaharīdi · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Hitīns un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Hitīns un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Jaunums!!: Hitīns un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sūneņi

Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Hitīns un Sūneņi · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Hitīns un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Hitīns un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Hitīns un Skābes · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Hitīns un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Hitīns un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Hitīns un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Hitīns un Tonna · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: Hitīns un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1823. gads

1823.

Jaunums!!: Hitīns un 1823. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fungīns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »