Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aerobi organismi, Amonjaks, Argons, Augi, Ūdeņradis, Ūdens tvaiks, Dislāpekļa oksīds, Elpošana, Fotosintēze, Gaisa piesārņojums, Gāze, Globālā sasilšana, Hēlijs, Jods (elements), Kriptons, Ksenons, Likums, Metāns, Molmasa, Neons, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ozons, Rīga, Siltumnīcas efekts, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpeklis, Smogs, Vielmaiņa, Zemes atmosfēra.
Aerobi organismi
Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.
Jaunums!!: Gaiss un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Gaiss un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Gaiss un Argons · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Gaiss un Augi · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Gaiss un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Gaiss un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Gaiss un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Gaiss un Elpošana · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Gaiss un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gaisa piesārņojums
230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.
Jaunums!!: Gaiss un Gaisa piesārņojums · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Gaiss un Gāze · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Gaiss un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Gaiss un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Jaunums!!: Gaiss un Jods (elements) · Redzēt vairāk »
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Jaunums!!: Gaiss un Kriptons · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Gaiss un Ksenons · Redzēt vairāk »
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Jaunums!!: Gaiss un Likums · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Gaiss un Metāns · Redzēt vairāk »
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Jaunums!!: Gaiss un Molmasa · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Gaiss un Neons · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Gaiss un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Gaiss un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Gaiss un Ozons · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gaiss un Rīga · Redzēt vairāk »
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Jaunums!!: Gaiss un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Gaiss un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Gaiss un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Gaiss un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smogs
Singapūrā 2006. gada 7. oktobrī Smogs jeb smacenis ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem.
Jaunums!!: Gaiss un Smogs · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Gaiss un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Gaiss un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
