Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Galaktika

Indekss Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

27 attiecības: Aktīvās galaktikas, Andromedas galaktika, Doplera efekts, Edvīns Habls, Gaismas gads, Galaktika, Galaktikas halo, Gravitācija, Habla likums, Kvazārs, Melnais caurums, Mijiedarbojošās galaktikas, Parseks, Pārnova, Piena Ceļš, Planēta, Putekļi, Radiogalaktika, Sarkanā nobīde, Sistēma, Starjauda, Starpzvaigžņu vide, Tumšā matērija, Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Zvaigznājs, Zvaigzne ABC, Zvaigznes.

Aktīvās galaktikas

Aktīvās galaktikas — galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.

Jaunums!!: Galaktika un Aktīvās galaktikas · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Galaktika un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Doplera efekts

Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.

Jaunums!!: Galaktika un Doplera efekts · Redzēt vairāk »

Edvīns Habls

Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.

Jaunums!!: Galaktika un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Galaktika un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Galaktika un Galaktika · Redzēt vairāk »

Galaktikas halo

Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.

Jaunums!!: Galaktika un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Galaktika un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Habla likums

Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.

Jaunums!!: Galaktika un Habla likums · Redzēt vairāk »

Kvazārs

Kvazāri (no latīņu quasi — it kā un stellaris — zvaigznes) ir aktīvas galaktikas, kas izstaro milzīgi lielu enerģiju, galvenokārt radioviļņu diapazonā.

Jaunums!!: Galaktika un Kvazārs · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Galaktika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Mijiedarbojošās galaktikas

Mijiedarbojošās galaktikas ir galaktikas, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru.

Jaunums!!: Galaktika un Mijiedarbojošās galaktikas · Redzēt vairāk »

Parseks

Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.

Jaunums!!: Galaktika un Parseks · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Galaktika un Pārnova · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Galaktika un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Galaktika un Planēta · Redzēt vairāk »

Putekļi

Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.

Jaunums!!: Galaktika un Putekļi · Redzēt vairāk »

Radiogalaktika

Radiogalaktika ir aktīvā galaktika, kam salīdzinājumā ar parastām galaktikām ir anomāli intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.

Jaunums!!: Galaktika un Radiogalaktika · Redzēt vairāk »

Sarkanā nobīde

Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.

Jaunums!!: Galaktika un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »

Sistēma

Saules sistēma Sistēma ir metožu un elementu kopums, kas savstarpējā mijiedarbībā pilda noteiktas funkcijas un/vai sasniedz noteiktus mērķus.

Jaunums!!: Galaktika un Sistēma · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Galaktika un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Galaktika un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.

Jaunums!!: Galaktika un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.

Jaunums!!: Galaktika un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »

Zvaigznājs

Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »

Zvaigzne ABC

"Apgāds Zvaigzne ABC" ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigzne ABC · Redzēt vairāk »

Zvaigznes

Zvaigznes var būt.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigznes · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Galaktikas, Galaktiku iedalījums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »