Ātrāk nekā pārlūku!
8 attiecības: Alpi, Augšbavārija, Austrija, Bavārija, Kūrorts, Loizaha, Vācija, Ziemas olimpiskās spēles.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Alpi · Redzēt vairāk »
Augšbavārija
Augšbavārija ir viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Augšbavārija · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Austrija · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Bavārija · Redzēt vairāk »
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Kūrorts · Redzēt vairāk »
Loizaha
Loizaha ir 113,2 kilometrus gara Izāras kreisā krasta pieteka Austrijā un Vācijā.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Loizaha · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemas olimpiskās spēles
2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Jaunums!!: Garmiša-Partenkirhene un Ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Garmiša- Partenkirhene, Garmišpartenkirhene, Gārmiša-Partenkirhene.
