Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Abuls, Allaži, Amata, Amatas senleja, Atvari, Augājs, Augšlīgatne, Augsne, Avots, Ķūķu klintis, Ērgļu klintis, Baltalksnis, Baltā klints, Brasla (Gaujas pieteka), Braslas senleja, Cēsis, Damaksnis, Devons, Dolomīts, Erozija, Gauja, Gaujas nacionālais parks, Gārša, Gūtmaņa ala, Guntis Eniņš, Inčukalns, Kazu grava, Kazu iezis, Kārļi (Drabešu pagasts), Kēms, Klints, Krimulda, Krimuldas Velnala, Kvartārs, Latvijas pamatieži, Launaga iezis, Līči (Kauguru pagasts), Līgatne, Ledus laikmets Latvijā, Liesma (izdevniecība), Lorupe, Māls, Mētrājs, Mežs, Miegupe, Morēna, Murjāņi, Ninieris, Nogulumieži, Nurmiži, ..., Ojārs Āboltiņš, Pleskava, Priedes, Purvs, Raiskums, Rauna (upe), Rīga, Reljefs, Sietiņiezis, Sigulda, Smilšakmens, Strauts, Upe, Vaive (upe), Valmiera, Vītoli, Vītols, Vējupīte, Velēnu podzolētā augsne, Vidzemes augstiene, Vildogas pagasts, Zāliens, Zvārtes iezis. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Abuls
Abuls pie Brutuļiem 2021. gada martā Abuls (arī Abula, Abulīte) ir Vidzemes upe, Gaujas kreisā pieteka (ietek 6 km augšpus Valmieras) Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Abuls · Redzēt vairāk »
Allaži
Allaži ir ciems Siguldas novada Allažu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Allaži · Redzēt vairāk »
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Amata · Redzēt vairāk »
Amatas senleja
Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Amatas senleja · Redzēt vairāk »
Atvari
Atvari var būt.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Atvari · Redzēt vairāk »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Augājs · Redzēt vairāk »
Augšlīgatne
Augšlīgatne (agrāk arī Līgatne, Līgatnes stacija) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Līgatnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Augšlīgatne · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Augsne · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Avots · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Ērgļu klintis
Ērgļu klintis 2018. gadā Ērgļu klintis 2014. gadā Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Ērgļu klintis · Redzēt vairāk »
Baltalksnis
Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Baltalksnis · Redzēt vairāk »
Baltā klints
Baltā klints (arī Liepas iezis, Ozolu iezis) ir atsegums Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Baltā klints · Redzēt vairāk »
Brasla (Gaujas pieteka)
Brasla (līvu: Roop) ir Gaujas labā pieteka Limbažu, Cēsu un Siguldas novados.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Brasla (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Braslas senleja
Braslas senleja ir Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja posmā no Straupes līdz ietekai Gaujā, faktiski Gaujas senlejas atzars.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Braslas senleja · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Cēsis · Redzēt vairāk »
Damaksnis
Austrijā Damaksnis ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kurā kokaudzi veido priedes kopā ar eglēm, bērziem vai apsēm.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Damaksnis · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Devons · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Erozija · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas nacionālais parks
Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gārša
Gārša ir ozolu mežu tips.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Gārša · Redzēt vairāk »
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »
Guntis Eniņš
Guntis Jānis Eniņš (dzimis) ir latviešu vides aizsardzības un sabiedrisks darbinieks un dižkoku u.c. dabas pieminekļu pētnieks.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Guntis Eniņš · Redzēt vairāk »
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Inčukalns · Redzēt vairāk »
Kazu grava
Septiņavotu Lielais ūdenskritums Kazu grava (arī Kazu ieleja, Lībānu—Jaunzemju ieleja) atrodas Priekuļu pagastā, netālu no autoceļa P20.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Kazu grava · Redzēt vairāk »
Kazu iezis
Kazu iezis (arī Kāzu iezis, Paeglīšu iezis, Sarkanās klintis, Kazu klintis, Kāzu klintis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Kazu iezis · Redzēt vairāk »
Kārļi (Drabešu pagasts)
Kārļi (agrāk arī Kārļu muiža) ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Kārļi (Drabešu pagasts) · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Kēms · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Klints · Redzēt vairāk »
Krimulda
Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Krimulda · Redzēt vairāk »
Krimuldas Velnala
Krimuldas Velnala (arī Siguldas Lielā Velnala) ir ala Gaujas labajā krastā, Siguldā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Krimuldas Velnala · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Launaga iezis
Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Launaga iezis · Redzēt vairāk »
Līči (Kauguru pagasts)
Līči ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Līči (Kauguru pagasts) · Redzēt vairāk »
Līgatne
Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā Vidzemē.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Līgatne · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets Latvijā
Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Ledus laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Liesma (izdevniecība)
Izdevniecība "Liesma" bija 20.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Liesma (izdevniecība) · Redzēt vairāk »
Lorupe
Lorupe ir Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novadā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Lorupe · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Māls · Redzēt vairāk »
Mētrājs
Mētrājs ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kas izveidojies ar barības vielām bagātākās smilts podzola augsnēs salīdzinājumā ar silu.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Mētrājs · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Mežs · Redzēt vairāk »
Miegupe
Miegupe (arī Ķempe, Miedziņa, Miega, Miegas upīte, Miegupīte, Sapa) ir upe Latvijā, Gaujas kreisā pieteka Valmieras un Cēsu novadā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Miegupe · Redzēt vairāk »
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Morēna · Redzēt vairāk »
Murjāņi
Murjāņi ir apdzīvota vieta Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Murjāņi · Redzēt vairāk »
Ninieris
Ninieris (arī Niniera ezers) ir beznoteces ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Ninieris · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Nurmiži
Nurmiži ir ciems Siguldas novada Siguldas pagastā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Nurmiži · Redzēt vairāk »
Ojārs Āboltiņš
Ojārs Pēteris Āboltiņš (dzimis 1936. gada 22. jūnijā, miris 2023. gada 21. novembrī) bija latviešu ģeologs, ģeogrāfs un augstskolas pasniedzējs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Ojārs Āboltiņš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Pleskava · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Priedes · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Purvs · Redzēt vairāk »
Raiskums
Raiskums (agrāk arī Raiskuma muiža) ir ciems Cēsu novada Raiskuma pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Raiskums · Redzēt vairāk »
Rauna (upe)
Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Rauna (upe) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Rīga · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Reljefs · Redzēt vairāk »
Sietiņiezis
Sietiņiezis Sietiņiezis (arī Sietiņš un Sietnis) ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 15 m augsts baltā devona smilšakmens atsegums, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas labajā krastā, Vaidavas pagastā, Valmieras novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Sietiņiezis · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Sigulda · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Strauts
Kalnu strauts Itālijā Strauts ir neliela ūdenstece Zemes virspusē, kuras platums nepārsniedz dažus desmitus centimetru vai dažus metrus.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Strauts · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Upe · Redzēt vairāk »
Vaive (upe)
Vaive ir Raunas kreisā pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vaive (upe) · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vītoli · Redzēt vairāk »
Vītols
Vītols var būt.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vītols · Redzēt vairāk »
Vējupīte
Vējupīte var būt.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vējupīte · Redzēt vairāk »
Velēnu podzolētā augsne
Velēnu podzolētā augsne - viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Velēnu podzolētā augsne · Redzēt vairāk »
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vidzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Vildogas pagasts
Vildogas pagasts (līdz 1925. gadam Nurmižu pagasts) bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Vildogas pagasts · Redzēt vairāk »
Zāliens
Zāliens Zāliens, zālājs jeb mauriņš ir zemes platība, kur dekoratīvos nolūkos ir iesēti zālaugi.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Zāliens · Redzēt vairāk »
Zvārtes iezis
Zvārtes iezis Zvārtes iezis ir devona smilšakmens iežu atsegums Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas senieleja un Zvārtes iezis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gaujas ieleja, Gaujas senleja.
