Ātrāk nekā pārlūku!
62 attiecības: Aizkraukles komtureja, Amatas novads, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Žilbērs de Lanuā, Āraišu ordeņa pils, Bukultu pils, Burtnieks, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu Bertolds, Cēsu komturi un fogti, Cēsu novads, Cēsu pils, Dabrelis, Daugavgrīvas komturi, Drivinalds, Gauja, Igauņi, Inčukalns, Jelgavas komturi, Jugla (Suntažu pagasts), Līvu gals, Līvzemes dalīšanas līgums, Letu gals, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mālpils, Nītaure, Paide, Pleskava, Rameka, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas komturi, Ropaži, Ropažu novads, Satezele, Sigulda, Siguldas komturi, Siguldas novads, Siguldas viduslaiku pils, Skujene, Strenču novads, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tālivaldis, Turaida (zeme), Valkas novads, ..., Valmiera, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras novads, Varibuls, Varidotis, Veļikijnovgoroda, Vendi (Livonija), Vidzemes landmaršali, Vija, Vikberts no Zēstes, Zaube, Zobenbrāļu ordenis. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Amatas novads
Amatas novads bija pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Amatas novads · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Āraišu ordeņa pils
Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Jaunums!!: Gaujas koridors un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Gaujas koridors un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas komturi
poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Daugavgrīvas komturi bija Livonijas ordeņa Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Daugavgrīvas komturi · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Gauja · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Igauņi · Redzēt vairāk »
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Inčukalns · Redzēt vairāk »
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »
Jugla (Suntažu pagasts)
Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Līvu gals · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Letu gals · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mālpils
Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Mālpils · Redzēt vairāk »
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Nītaure · Redzēt vairāk »
Paide
Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Paide · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Pleskava · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Rameka · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas komturi
Livonijas ordeņa mestru un Rīgas komturu rezidence - Rīgas pils (atjaunota 1491.- 1515. gadā, J.K.Broces zīmējums 18.gadsimtā). Rīgas komturi bija Livonijas ordeņa mestra vietnieki un pavēlnieki Rīgas komturejas teritorijā 1253.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Rīgas komturi · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Ropaži · Redzēt vairāk »
Ropažu novads
Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Ropažu novads · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Satezele · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Sigulda · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Skujene
Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Skujene · Redzēt vairāk »
Strenču novads
Strenču novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienota bijušā Valkas rajona Strenču pilsēta, Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Jērcēnu pagasts un Plāņu pagasts.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Strenču novads · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Gaujas koridors un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Valkas novads
Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Valkas novads · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Varidotis · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vija
Vija ir Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes, Valmieras un Valkas novados.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Vija · Redzēt vairāk »
Vikberts no Zēstes
Vikberts no Zēstes bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieks (1207-1209), kur viņu norīkoja mestrs Venno.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Vikberts no Zēstes · Redzēt vairāk »
Zaube
Zaube, līdz 1926.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Zaube · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Gaujas koridors un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
