Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Georgs Mancelis

Indekss Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

26 attiecības: Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Ščecina, Frankfurte pie Oderas, Frīdrihs Ketlers, Gustava akadēmija, Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Latviešu valoda, Līgotņu Jēkabs, Luterisms, Mēris, Mežmuižas draudzes novads, Paruna, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas Doma skola, Rostokas Universitāte, Sēlpils draudzes novads, Tartu, Tartu Universitāte, Teoloģija, Valodniecība, Vācbaltieši, Vācu valoda, Zemgale.

Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Ščecina · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Oderas

Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Gustava akadēmija

Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Jelgava · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mēris

Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Mēris · Redzēt vairāk »

Mežmuižas draudzes novads

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Paruna

"Nav dūmu bez uguns" (latviešu sakāmvārds) Paruna, sakāmvārds jeb tautas teiciens ir vienkāršs, kodolīgs un konkrēts tautā zināms izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par dzīvi vai cilvēku attiecībām, vispārēju patiesību.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Paruna · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rostokas Universitāte

Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Teoloģija

Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Teoloģija · Redzēt vairāk »

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no  — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Valodniecība · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Georgs Mancelis un Zemgale · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

G. Mancelis, Georg Mancelius, Georgius Mancelius, Juris Mancelijs, Juris Mancelis, Mancelis, Mancelius.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »