Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Anna I, Īrija, Baltijas ģenerālgubernatori, Džūkste, Džeimss Kīts, Dzimtbūšana, Elizabete Petrovna, Fītinghofi, Igaunijas guberņa, Karš par Austrijas mantojumu, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1735—1739), Limerika, Mengdeni, Mihaels fon der Borhs, Nikolajs Repņins, Pēteris III, Pēteris Lasī, Pfalca, Pienava, Septiņgadu karš, Sigulda, Siguldas viduslaiku pils, Skaistkalnes katoļu baznīca, Smiltenes muiža, Smiltenes pils, Stambula, Svētā Romas impērija, Varakļānu muiža, Veru, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vladimirs Dolgorukovs, 1698. gads, 1792. gads.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Anna I · Redzēt vairāk »
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Īrija · Redzēt vairāk »
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »
Džūkste
Džūkste ir apdzīvota vieta Tukuma novada Džūkstes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Džūkste · Redzēt vairāk »
Džeimss Kīts
Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) bija skotu muižnieks, Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Džeimss Kīts · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Karš par Austrijas mantojumu · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »
Limerika
Limerika ir trešā lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, Limerikas grāfistes centrs.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Limerika · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Mihaels fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Pfalca · Redzēt vairāk »
Pienava
Pienava ir apdzīvota vieta Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Pienava · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Sigulda · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Skaistkalnes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Smiltenes muiža
Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Smiltenes muiža · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Stambula · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Varakļānu muiža
Varakļānu muižas pils (Napoleona Ordas akvarelis, 1875.) Varakļānu muižas pils mūsdienās (2008). Varakļānu muižas pils ir no 1783.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Varakļānu muiža · Redzēt vairāk »
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Veru · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Dolgorukovs
Vladimirs Dolgorukovs (1696—1761) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un Vladimirs Dolgorukovs · Redzēt vairāk »
1698. gads
1698.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un 1698. gads · Redzēt vairāk »
1792. gads
1792.
Jaunums!!: Džordžs Brauns un 1792. gads · Redzēt vairāk »
