Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Šēderes pagasts, Brīvmūrniecība, Felkerzāmi, Filips Pauluči, Getingenes Universitāte, Gubernators, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Klaipēda, Krievijas Impērija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Pēteris Bīrons, Rīga, Sanktpēterburga, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Tadeušs Koscjuško, Vācbaltieši, Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, Vidzemes guberņa, 1812. gada karš.
Šēderes pagasts
Šēderes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Šēderes pagasts · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Gubernators
Gubernators (— ‘valdnieks’) vairums gadījumos ir publiska amatpersona, kuras rokās ir izpildvara nesuverēnā teritorijā, un tas ir pakļauts valsts vadītājam.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Gubernators · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Rīga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Tadeušs Koscjuško
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Vēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga (GGA) 1834-1939) bija vadošais vācbaltu vēstures pētniecības centrs Baltijā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Vēstures un senatnes pētītāju biedrība · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Georgs Felkerzāms, Georgs Fridrihs fon Felkerzāms.
