Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Anglija, Apvienotā Karaliste, Baroks, Bībele, Domeniko Skarlati, Halle, Hamburga, Itāļi, Itālija, Kapelmeistars, Karaliskā uguņošanas mūzika, Klavesīns, Koris, Londona, Ludvigs van Bēthovens, Opera, Oratorija, Orķestris, Radamisto, Roberts Šūmanis, Saksija-Anhalte, Vācieši, Vācija, Vestminsteras abatija, Vijolnieks, 1708. gads, 1711. gads, 1717. gads, 1720. gads, 1724. gads, 1726. gads, 1738. gads, 1739. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1746. gads, 1747. gads, 1749. gads.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Anglija · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Baroks · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Bībele · Redzēt vairāk »
Domeniko Skarlati
Džuzepe Domeniko Skarlati (dzimis, miris) bija itāliešu komponists, kas lielu daļu no radošā mūža pavadīja Spānijas un Portugāles galmos.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Domeniko Skarlati · Redzēt vairāk »
Halle
Halle ir pilsēta Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Halle · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Hamburga · Redzēt vairāk »
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Itāļi · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Itālija · Redzēt vairāk »
Kapelmeistars
Kapelmeistars ir vācu valodas cilmes vārds, kas apzīmē personu, kura pārziņā ir mūzikas veidošana.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Kapelmeistars · Redzēt vairāk »
Karaliskā uguņošanas mūzika
Svītas izpildījums 1749. gada 15. maijā "Karaliskā uguņošanas mūzika" ir svīta, kuru sacerējis Georgs Frīdrihs Hendelis.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Karaliskā uguņošanas mūzika · Redzēt vairāk »
Klavesīns
Flāmu klavesīns Klavesīns ir taustiņu mūzikas instruments.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Klavesīns · Redzēt vairāk »
Koris
Angļu skolas koris Koris ir dziedātāju ansamblis, kas pamatā izpilda kora mūziku — mūziku, kas rakstīta koru vajadzībām.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Koris · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Londona · Redzēt vairāk »
Ludvigs van Bēthovens
Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770. gada 16. decembris Bonna - 1827. gada 26. marts Vīne) bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Ludvigs van Bēthovens · Redzēt vairāk »
Opera
Opera (no, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Opera · Redzēt vairāk »
Oratorija
Oratorija (no — runāt, lūgt) ir vairākdaļīgs lielas formas skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim, kas, atšķirībā no operas, paredzēts koncertizpildījumam.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Oratorija · Redzēt vairāk »
Orķestris
Halisko filharmonijas orķestris Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentālistu ansamblis.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Orķestris · Redzēt vairāk »
Radamisto
"Radamisto" ir Georga Frīdriha Hendeļa opera.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Radamisto · Redzēt vairāk »
Roberts Šūmanis
Roberts Aleksandrs Šūmanis (dzimis, miris) bija vācu komponists un ietekmīgs mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Roberts Šūmanis · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vestminsteras abatija
Vestminsteras abatija atrodas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Vestminsteras abatija · Redzēt vairāk »
Vijolnieks
Vijolnieks. Vijolnieks vai vijolniece ir persona, kura spēlē vijoli.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un Vijolnieks · Redzēt vairāk »
1708. gads
1708.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1708. gads · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1717. gads
1717.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1717. gads · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1724. gads
1724.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1724. gads · Redzēt vairāk »
1726. gads
1726.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1726. gads · Redzēt vairāk »
1738. gads
1738.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1738. gads · Redzēt vairāk »
1739. gads
1739.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1739. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1746. gads
1746.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1746. gads · Redzēt vairāk »
1747. gads
1747.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1747. gads · Redzēt vairāk »
1749. gads
1749.
Jaunums!!: Georgs Frīdrihs Hendelis un 1749. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Georg Friedrich Händel, George Frideric Handel, Gotfrīds Frīdrihs Hendelis, Handel, Händel.
