Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Alesandro Volta, Šveice, Bavārija, Elektriskā ķēde, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Erlangene, Fizika, Heidelbergas Universitāte, Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte, Minhene, Nirnberga, Oma likums, Prūsijas Karaliste, Spriegums, Vācija, 1805. gads, 1806. gads, 1809. gads, 1811. gads, 1813. gads, 1817. gads, 1825. gads, 1826. gads, 1827. gads, 1833. gads, 1852. gads.
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Alesandro Volta · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Šveice · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Bavārija · Redzēt vairāk »
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Elektriskā ķēde · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Erlangene
Erlangene ir pilsēta Bavārijas federālajā zemē Vācijā.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Erlangene · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Fizika · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte jeb vienkārši Minhenes Universitāte (Universität München), abreviatūra LMU, ir universitāte Vācijas pilsētā Minhenē.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Minhene · Redzēt vairāk »
Nirnberga
Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Nirnberga · Redzēt vairāk »
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Oma likums · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Spriegums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un Vācija · Redzēt vairāk »
1805. gads
1805.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1805. gads · Redzēt vairāk »
1806. gads
1806.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1806. gads · Redzēt vairāk »
1809. gads
1809.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1809. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1813. gads
1813.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1813. gads · Redzēt vairāk »
1817. gads
1817.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1817. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1826. gads
1826.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1826. gads · Redzēt vairāk »
1827. gads
1827.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1827. gads · Redzēt vairāk »
1833. gads
1833.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1833. gads · Redzēt vairāk »
1852. gads
1852.
Jaunums!!: Georgs Simons Oms un 1852. gads · Redzēt vairāk »
