Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Anna I, Austrija, Ļaudonas draudzes novads, Bavārija, Belgrada, Bohēmija, Bosnija un Hercegovina, Burhards Kristofs fon Minihs, Ernsts Johans Bīrons, Feldmaršals, Frīdrihs II Lielais, Hābsburgu monarhija, Horvātija, Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons, Karš par Austrijas mantojumu, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Kunersdorfas kauja, Laudoni, Legņica, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Madonas novads, Marija Terēzija, Maskava, Morāvija, Novi Jičīna, Olomouca, Osmaņu impērija, Polijas mantojuma karš, Rīgas arhibīskapija, Sanktpēterburga, Septiņgadu karš, Serbija, Silēzija, Svētā Romas impērija, Templiešu ordenis, Toce, Vācbaltieši, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Anna I · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Austrija · Redzēt vairāk »
Ļaudonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Bavārija · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Belgrada · Redzēt vairāk »
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Bohēmija · Redzēt vairāk »
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Feldmaršals
Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Feldmaršals · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Hābsburgu monarhija · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Horvātija · Redzēt vairāk »
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Laudona pils Hadersdorfā. Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons (vēlāk Loudons; dzimis), miris) bija Rīgā dzimis Austrijas impērijas armijas feldmaršalleitnants.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons · Redzēt vairāk »
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Karš par Austrijas mantojumu · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kunersdorfas kauja
Austriešu karaspēka komandieris vidzemnieks Ernests Gideons fon Laudons. Krievu kazaki vajā Prūsijas karali Frīdrihu II, kuru no gūsta izglābj majors J.B. Pritvics. Kunersdorfas kauja bija Septiņgadu kara izšķirošā kauja 1759.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Kunersdorfas kauja · Redzēt vairāk »
Laudoni
Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Laudoni · Redzēt vairāk »
Legņica
Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Legņica · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Marija Terēzija
Marija Terēzija, arī Marija Terēze (dzimusi, mirusi), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne).
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Marija Terēzija · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Maskava · Redzēt vairāk »
Morāvija
Morāvijas heraldiskā zīme — rūtots ērglis archive-url.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Morāvija · Redzēt vairāk »
Novi Jičīna
Novi Jičīna ir pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala Novi Jičīnas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Novi Jičīna · Redzēt vairāk »
Olomouca
Olomouca ir pilsēta Čehijas austrumos - Morāvijā pie Morāvas upes.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Olomouca · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Serbija · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Silēzija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Toce
Toce ir ciems Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Toce · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Ernests Gideons fon Laudons un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ernests Gideons fon Ļaudons, Ernst Gideon von Laudon, Gideons Ernests fon Laudons.
