Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gothards Frīdrihs Stenders

Indekss Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

49 attiecības: Aleksandrs Johans Stenders, Apgaismības laikmets, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Žeimele, Braunšveiga, Brīvmūrniecība, Dānijas karaļu uzskaitījums, Eglaine, Globuss, Janis Rozentāls, Jānis Stradiņš, Jēnas Universitāte, Johans Albrehts fon Korfs, Johans Gotfrīds Herders, Johans Volfgangs fon Gēte, Kopenhāgena, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laši (Eglaines pagasts), Lašu baznīca, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvijas Banka, Latvijas Pasts, Lietuva, Luterisms, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas Doma skola, Sēlija, Sunākstes baznīca, Vācbaltieši, Vācu valoda, Vecsēlpils, 1736. gads, 1739. gads, 1742. gads, 1744. gads, 1752. gads, 1753. gads, 1759. gads, 1763. gads, 1765. gads, 1766. gads, 1774. gads, 1789. gads, 1796. gads, 18. gadsimts.

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796-1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas · Redzēt vairāk »

Žeimele

Žeimele, arī Žeime ir ciems Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Žeimele · Redzēt vairāk »

Braunšveiga

Braunšveiga ir pilsēta Vācijas vidienē, Lejassaksijas zemē, tās otra lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Braunšveiga · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, arī masonu kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eglaine

Eglaine var būt.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Eglaine · Redzēt vairāk »

Globuss

Globuss Globuss (no latīņu val. globus - lode) - telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss).

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Globuss · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jēnas Universitāte

Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jēnas Universitāte · Redzēt vairāk »

Johans Albrehts fon Korfs

Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas rietumos.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Laši (Eglaines pagasts)

Laši ir apdzīvota vieta Ilūkstes novada Eglaines pagastā, saplūdusi ar Eglaini.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Laši (Eglaines pagasts) · Redzēt vairāk »

Lašu baznīca

Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ilūkstes novadā, Sēlijā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Lašu baznīca · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas Banka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »

Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, uzturot 620 pasta nodaļas.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latvijas Pasts · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Lietuva · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte

Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija). Rīgas Doma skola bija Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles, tagadējā Palasta un Mazās skolas ielas stūrī.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sunākstes baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Viesītes novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Sunākstes baznīca · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

1736. gads

1736.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1736. gads · Redzēt vairāk »

1739. gads

1739.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1739. gads · Redzēt vairāk »

1742. gads

1742.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1742. gads · Redzēt vairāk »

1744. gads

1744.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1744. gads · Redzēt vairāk »

1752. gads

1752.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1752. gads · Redzēt vairāk »

1753. gads

1753.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1753. gads · Redzēt vairāk »

1759. gads

1759.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1759. gads · Redzēt vairāk »

1763. gads

1763.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1763. gads · Redzēt vairāk »

1765. gads

1765.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1765. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1796. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Gothards Fridrihs Stenders, Gothards Stenders, Gotthard Friedrich Stender, Gotthard Stender, Vecais Stenders.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »