Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Grauzēji

Indekss Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

31 attiecības: Antarktīda, Augi, Bebri, Centimetrs, Cilvēks, Degu, Diēta, Dzeloņcūkveidīgo apakškārta, Eirāzijas bebrs, G, Grauds, Hordaiņi, Jūrascūciņa, Jūrascūciņveidīgie, Kapibara, Kāmji, Kārta, Kilograms, Koks, Kontinents, Kukaiņi, Latvija, Pasaule, Peles, Rieksts, Sēkla, Slimība, Suga, Vāveres, Zīdītāji, Zobi.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Grauzēji un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Grauzēji un Augi · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri (Castor) ir grauzēju kārtas bebru dzimtas (Castoridae) vienīgā mūsu laikos dzīvojošā ģints.

Jaunums!!: Grauzēji un Bebri · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība - viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Grauzēji un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Grauzēji un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Grauzēji un Degu · Redzēt vairāk »

Diēta

Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.

Jaunums!!: Grauzēji un Diēta · Redzēt vairāk »

Dzeloņcūkveidīgo apakškārta

Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārta, kas apvieno gandveidīgos un dzeloņcūkveidīgos grauzējus.

Jaunums!!: Grauzēji un Dzeloņcūkveidīgo apakškārta · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas grauzējs, kas apdzīvo Eiropas un Āzijas austrumu un centrālās teritorijas.

Jaunums!!: Grauzēji un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

G

Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.

Jaunums!!: Grauzēji un G · Redzēt vairāk »

Grauds

Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.

Jaunums!!: Grauzēji un Grauds · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) — otrmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Grauzēji un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņa

Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.

Jaunums!!: Grauzēji un Jūrascūciņa · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņveidīgie

Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) sīkkārta, kas apvieno visas Dienvidamerikas dzeloņcūku infrakārtas (Hystricognathi) sugas.

Jaunums!!: Grauzēji un Jūrascūciņveidīgie · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Grauzēji un Kapibara · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Grauzēji un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Grauzēji un Kārta · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Grauzēji un Kilograms · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Grauzēji un Koks · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Grauzēji un Kontinents · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Grauzēji un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Grauzēji un Latvija · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Grauzēji un Pasaule · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Grauzēji un Peles · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Grauzēji un Rieksts · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Grauzēji un Sēkla · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Grauzēji un Slimība · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Grauzēji un Suga · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveru dzimta (Sciuridae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāverveidīgo (Sciuromorpha) dzīvnieku apakškārtai.

Jaunums!!: Grauzēji un Vāveres · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Grauzēji un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Grauzēji un Zobi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Grauzējs, Grauzēju kārta, Rodentia.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »