Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gregora kalendārs

Indekss Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

92 attiecības: Apvienotā Karaliste, Austrija, Šveice, Īrija, Baltkrievija, Beļģija, Britu impērija, Bulgārija, Dānija, Francija, Gads, Gadsimts, Gregors XIII, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Iskolats, Itālija, Japāna, Jūlija kalendārs, Kalendāra nemieri Rīgā, Katoļticība, Krievija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Mēnesis, Mēness, Nīderlande, Norvēģija, Oberosts, Osmaņu impērija, Pareizticība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Portugāle, Prūsija, Protestantisms, Romas pāvests, Rumānija, Saule, Serbija, Slovēnija, Somija, Spānija, Svētā Romas impērija, ..., Turcija, Ukraina, Ungārija, Vatikāns, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Zviedrija, 1. februāris, 1. janvāris, 1. marts, 1. novembris, 11. janvāris, 14. aprīlis, 14. februāris, 14. septembris, 15. februāris, 15. oktobris, 1582. gads, 1610. gads, 17. februāris, 1700. gads, 1752. gads, 1753. gads, 18. februāris, 18. janvāris, 1916. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1923. gads, 2. septembris, 20. decembris, 21. decembris, 21. oktobris, 22. augusts, 22. janvāris, 31. janvāris, 31. marts, 4. oktobris, 9. decembris. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Austrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Šveice · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Īrija · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Beļģija · Redzēt vairāk »

Britu impērija

Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Britu impērija · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Dānija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Francija · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Gads · Redzēt vairāk »

Gadsimts

Gadsimts ir laika mērvienība, kas vienāds ar simts gadiem.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Gadsimts · Redzēt vairāk »

Gregors XIII

Pāvests Gregors XIII vai Gregorijs XIII (dzimis Ugo Bonkompanji, miris) no līdz savai nāvei bija 226.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Gregors XIII · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Grieķija · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Horvātija · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Igaunija · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Iskolats · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Itālija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Japāna · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Krievija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Lietuva · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Mēness · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Oberosts · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Portugāle · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Prūsija · Redzēt vairāk »

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Protestantisms · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Rumānija · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Saule · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Serbija · Redzēt vairāk »

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Slovēnija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Somija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Spānija · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Turcija · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Ungārija · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. februāris

1.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1. februāris · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1. marts · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1. novembris · Redzēt vairāk »

11. janvāris

11.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 11. janvāris · Redzēt vairāk »

14. aprīlis

14.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 14. aprīlis · Redzēt vairāk »

14. februāris

14.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 14. februāris · Redzēt vairāk »

14. septembris

14.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 14. septembris · Redzēt vairāk »

15. februāris

15.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 15. februāris · Redzēt vairāk »

15. oktobris

15.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 15. oktobris · Redzēt vairāk »

1582. gads

1582.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1582. gads · Redzēt vairāk »

1610. gads

1610.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1610. gads · Redzēt vairāk »

17. februāris

17.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 17. februāris · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1752. gads

1752.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1752. gads · Redzēt vairāk »

1753. gads

1753.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1753. gads · Redzēt vairāk »

18. februāris

18.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 18. februāris · Redzēt vairāk »

18. janvāris

18.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 18. janvāris · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 1923. gads · Redzēt vairāk »

2. septembris

2.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 2. septembris · Redzēt vairāk »

20. decembris

20.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 20. decembris · Redzēt vairāk »

21. decembris

21.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 21. decembris · Redzēt vairāk »

21. oktobris

21.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 21. oktobris · Redzēt vairāk »

22. augusts

22.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 22. augusts · Redzēt vairāk »

22. janvāris

22.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 22. janvāris · Redzēt vairāk »

31. janvāris

31.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 31. janvāris · Redzēt vairāk »

31. marts

31.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 31. marts · Redzēt vairāk »

4. oktobris

4.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 4. oktobris · Redzēt vairāk »

9. decembris

9.

Jaunums!!: Gregora kalendārs un 9. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Gregoriāņu kalendārs, Pēc JS.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »