Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Ainava (žanrs), Arhitektūra, Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola, Bavārija, Glezna, Glezniecība, Jaunpils pagasts, Jūlija Madernieka studija, Latvija, Neatkarīgo mākslinieku vienība, Reālisms, Sanktpēterburga, Skola, Vācija, Zieds.
Ainava (žanrs)
eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola
Skolas ēka Ēkas fragments Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola bija viena no Krievijas impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Bavārija · Redzēt vairāk »
Glezna
eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Glezna · Redzēt vairāk »
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Glezniecība · Redzēt vairāk »
Jaunpils pagasts
Jaunpils pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Jaunpils pagasts · Redzēt vairāk »
Jūlija Madernieka studija
Jūlija Madernieka studija jeb Jūlija Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas darbnīca bija gleznotāja Jūlija Madernieka privāta mākslas studija.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Jūlija Madernieka studija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Latvija · Redzēt vairāk »
Neatkarīgo mākslinieku vienība
NMV izstādes katalogs(1928) NMV vēstule (1926) Neatkarīgo mākslinieku vienība bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika nodibināta 1919. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Neatkarīgo mākslinieku vienība · Redzēt vairāk »
Reālisms
Jūlijs Feders "Kapsēta" Kārlis Hūns "Duelists" Iļja Repins "Rudens buķete" Gistavs Kurbē "Skulptors" Reālisms (no — ‘priekšmetisks’, no — ‘lieta’) ir Eiropas mākslas un literatūras virziens, kas radās Eiropā kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Reālisms · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Skola · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Vācija · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Hugo Grotuss un Zieds · Redzēt vairāk »
