Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zelona Gura

Indekss Zelona Gura

Zelona Gura ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistēs centrs.

15 attiecības: Bohēmija, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Frīdrihs II Lielais, Jaltas konference, Lubušas vojevodiste, Pjastu dinastija, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Prūsijas Karaliste, Silēzija, Vācieši, Vācija, Vīns.

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Zelona Gura un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Zelona Gura un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Zelona Gura un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.

Jaunums!!: Zelona Gura un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins 1945. gada 10. janvārī zīmētā slepenā karte ''Germany – Poland Proposed Territorial Changes – Secret'', ko ASV Valsts departaments izmatoja Jaltas un Potsdamas konferenču sarunās. Lietuva attēlota kā suverēna valsts. Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: Zelona Gura un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Lubušas vojevodiste

Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.

Jaunums!!: Zelona Gura un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Pjastu dinastija

Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.

Jaunums!!: Zelona Gura un Pjastu dinastija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Zelona Gura un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.

Jaunums!!: Zelona Gura un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Zelona Gura un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Zelona Gura un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Zelona Gura un Silēzija · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Zelona Gura un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Zelona Gura un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: Zelona Gura un Vīns · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Grunberg, Zeļona Gura, Zielona Gora, Zielona Góra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »