Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Aleksejs Germans, Arhitektūra, Žans Klods Karjērs, Čehoslovākija, Bahčisaraja, Brāļi Strugacki, Dirižablis, Drāma, Eiropa, Fantastika, Francija, Helikopters, Infrastruktūra, Jalta, Jemena, Kinofilma, Kinorežisors, Krima, Lavrentijs Berija, Māls, Mi-2, Osta, Padomju Savienība, Piedzīvojumu filma, Polija, Reģimants Adomaitis, Renesanse, Rietumvācija, Tombuktu, Tuksnesis, Vācija, Verners Hercogs.
Aleksejs Germans
Aleksejs Germans (dzimis, miris) bija krievu kinorežisors, scenārists un aktieris.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Aleksejs Germans · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Žans Klods Karjērs
Žans Klods Karjērs (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, kinoscenārists, kinoaktieris un kinorežisors.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Žans Klods Karjērs · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Bahčisaraja
Bahčisaraja jeb Baghčasaraja ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bahčisarajas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Bahčisaraja · Redzēt vairāk »
Brāļi Strugacki
Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Dirižablis · Redzēt vairāk »
Drāma
Drāma ir luga, daiļliteratūras žanrs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Drāma · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fantastika
Fantastika ((fantastikí) — 'iztēles spējas') ir daiļliteratūras virziens, kas aizsākās 19. gadsimtā un nopietni attīstījās 20. gadsimta literatūrā.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Fantastika · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Francija · Redzēt vairāk »
Helikopters
Voroņežā 2014. gadā Marsa helikopters ''Ingenuity (2020). Helikopters (helix — ‘spirāle’ un, pteron — ‘spārns’) ir par gaisu smagāks lidaparāts, kuram nepieciešamais cēlējspēks tiek iegūts ar rotējošu propelleru, kuru griež ar dzinēja palīdzību.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Helikopters · Redzēt vairāk »
Infrastruktūra
Infrastruktūra ir tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma, kā arī dzīvokļi, skolas, veselības aizsardzības, kultūras, sporta u. tml.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Infrastruktūra · Redzēt vairāk »
Jalta
Jalta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Jalta · Redzēt vairāk »
Jemena
Jemenas Republika (Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah) ir valsts Āzijas dienvidrietumos, Arābijas pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Jemena · Redzēt vairāk »
Kinofilma
Kinofilmas uzņemšanas laukums Varšavas ielās Kinofilma jeb vienkārši filma ir kinematogrāfijas darbs.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Kinofilma · Redzēt vairāk »
Kinorežisors
Džons Badhams filmas ''The Godchild'' filmēšanas laukumā Herberts Brenons filmas ''War Brides'' filmēšanas laukumā Kinorežisors ir viena no pamatprofesijām kino mākslā.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Kinorežisors · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Krima · Redzēt vairāk »
Lavrentijs Berija
Lavrentijs Berija (Lavrenti Beria;; dzimis, miris) bija megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Lavrentijs Berija · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Māls · Redzēt vairāk »
Mi-2
Mi-2 (NATO nosaukums — Hoplite (hoplīts)) ir 1960.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Mi-2 · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Osta · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Piedzīvojumu filma
Piedzīvojumu filma ir atsevišķs filmu žanrs.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Piedzīvojumu filma · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Polija · Redzēt vairāk »
Reģimants Adomaitis
Reģimants Adomaitis (dzimis, miris) bija lietuviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Reģimants Adomaitis · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Renesanse · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Tombuktu
Tombuktu ir pilsēta Mali, Tombuktu reģiona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Tombuktu · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Vācija · Redzēt vairāk »
Verners Hercogs
Verners Hercogs Stipetičs (dzimis), biežāk pazīstams kā Verners Hercogs, ir vācu kinorežisors, producents, scenārists un operas režisors.
Jaunums!!: Grūti būt dievam (1989) un Verners Hercogs · Redzēt vairāk »
