Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lielais susuris

Indekss Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

124 attiecības: Acs, Aizkraukle, Akmens, Amata, Anatolija, Anglija, Apses, Apvienotā Karaliste, Aste, Augļi, Augi, Augstums virs jūras līmeņa, Auss, Ēdamā kastaņa, Āzija, Baltijas jūra, Baltijas valstis, Beļģija, Bezmugurkaulnieki, Bumbieres, Centimetrs, Centrālāzija, Daugava, Dānija, Dzirde, Egles, Eiropa, Francija, Gaļa, Gada dzīvnieks Latvijā, Galva, Gauja, Gaujas nacionālais parks, Gliemji, Grams, Grauzēji, Hibernācija, Horvātija, Igaunija, Irāna, Itālija, Izkārnījumi, Kaukāzs, Kārļi (Drabešu pagasts), Kārlis Linnejs, Kļavas, Kerkīra, Koks, Korsika, Krēta, ..., Kukaiņi, Lakstaugs, Lapas, Lapu koki, Lapu sūnas, Latvija, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Lazdas, Lūtona, Lidvāvere, Liepas, Lietuva, Magones, Māls, Meža cauna, Meža pūce, Mežs, Medus, Minūte, Nags, Nakts, Nervu sistēma, Oža, Oga, Ozoli, Papīrs, Parks, Pūčveidīgie, Pēda, Pelēkā žurka, Piens, Pilsēta, Pireneji, Pirksts, Plūme, Poligāmija, Polija, Portugāle, Redze, Riekstkoki, Rieksts, Sakne, Sardīnija, Sarkanā grāmata, Sēkla, Sēnes, Senā Roma, Sicīlija, Sigulda, Skābarži, Skrīveri, Sliekas, Slovēnija, Spānija, Susuri, Tauki, Tauste, Temperatūra, Tilbītes, Turcija, Turkmenistāna, Upe, Vācija, Vāveres, Vāverveidīgie, Vīnogas, Vīns, Vidusjūra, Vidzeme, Visēdāji, Volga, Zelts, Zieds, 13. gadsimts. Izvērst indekss (74 vairāk) »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Lielais susuris un Acs · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lielais susuris un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Akmens

Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.

Jaunums!!: Lielais susuris un Akmens · Redzēt vairāk »

Amata

Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Amata · Redzēt vairāk »

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Anatolija · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Lielais susuris un Anglija · Redzēt vairāk »

Apses

Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lielais susuris un Apses · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Lielais susuris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Aste · Redzēt vairāk »

Augļi

Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Augļi · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Lielais susuris un Augi · Redzēt vairāk »

Augstums virs jūras līmeņa

Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.

Jaunums!!: Lielais susuris un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Auss · Redzēt vairāk »

Ēdamā kastaņa

Ēdamā kastaņa (Castanea sativa) ir dižskābaržu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lielais susuris un Ēdamā kastaņa · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Lielais susuris un Āzija · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Lielais susuris un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Lielais susuris un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Lielais susuris un Beļģija · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Lielais susuris un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bumbieres

Bumbieres, bumbierkoki jeb krauses (Pyrus) ir rožu dzimtas koki, kuru augļi ir bumbieri jeb krauši, kas pēc augļu morfoloģiskās klasifikācijas ir āboli.

Jaunums!!: Lielais susuris un Bumbieres · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Lielais susuris un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Lielais susuris un Daugava · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Dānija · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Lielais susuris un Dzirde · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Egles · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Lielais susuris un Eiropa · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Lielais susuris un Francija · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gada dzīvnieks Latvijā

Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs.

Jaunums!!: Lielais susuris un Gada dzīvnieks Latvijā · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Lielais susuris un Galva · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Lielais susuris un Gauja · Redzēt vairāk »

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.

Jaunums!!: Lielais susuris un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Lielais susuris un Gliemji · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Lielais susuris un Grams · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Lielais susuris un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Hibernācija

Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.

Jaunums!!: Lielais susuris un Hibernācija · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Lielais susuris un Horvātija · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Lielais susuris un Igaunija · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Irāna · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Itālija · Redzēt vairāk »

Izkārnījumi

Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.

Jaunums!!: Lielais susuris un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kaukāzs · Redzēt vairāk »

Kārļi (Drabešu pagasts)

Kārļi (agrāk arī Kārļu muiža) ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kārļi (Drabešu pagasts) · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kļavas

Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kļavas · Redzēt vairāk »

Kerkīra

Kerkīra (Kérkyra), arī Korfu, ir Grieķijas sala Jonijas jūrā, atrodas Jonijas salu ziemeļos.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kerkīra · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Lielais susuris un Koks · Redzēt vairāk »

Korsika

Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).

Jaunums!!: Lielais susuris un Korsika · Redzēt vairāk »

Krēta

Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Krēta · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Lielais susuris un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lapas · Redzēt vairāk »

Lapu koki

Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lapu koki · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais dabas muzejs

Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.

Jaunums!!: Lielais susuris un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Lazdas

Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lazdas · Redzēt vairāk »

Lūtona

Lūtona ir pilsēta Apvienotajā Karalistē, Anglijas Austrumu reģionā, Bedfordšīras grāfistē.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lūtona · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Liepas

thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Liepas · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Lielais susuris un Lietuva · Redzēt vairāk »

Magones

Magones ir magoņu dzimtas (Papaveraceae) apakšģints (Papaveroideae) lakstaugi, kas sadalīti 70—100 sugās.

Jaunums!!: Lielais susuris un Magones · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Lielais susuris un Māls · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Lielais susuris un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Lielais susuris un Mežs · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Medus · Redzēt vairāk »

Minūte

Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.

Jaunums!!: Lielais susuris un Minūte · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Lielais susuris un Nags · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Lielais susuris un Nakts · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Lielais susuris un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Oža · Redzēt vairāk »

Oga

Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Jaunums!!: Lielais susuris un Oga · Redzēt vairāk »

Ozoli

Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Ozoli · Redzēt vairāk »

Papīrs

Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Papīrs · Redzēt vairāk »

Parks

Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Parks · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Pēda

Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pēda · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Lielais susuris un Piens · Redzēt vairāk »

Pilsēta

Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pilsēta · Redzēt vairāk »

Pireneji

Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pireneji · Redzēt vairāk »

Pirksts

Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.

Jaunums!!: Lielais susuris un Pirksts · Redzēt vairāk »

Plūme

Zilas plūmes Plūme ir plūmju apakšģints (Prunus subg. Prunus) augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir kauleņi.

Jaunums!!: Lielais susuris un Plūme · Redzēt vairāk »

Poligāmija

Poligāmija ir laulību veids, kad vienam no viena dzimuma laulātajiem ir vairāki pretējā dzimuma laulību partneri.

Jaunums!!: Lielais susuris un Poligāmija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Lielais susuris un Polija · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Portugāle · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Redze · Redzēt vairāk »

Riekstkoki

Riekstkoki (Juglans) ir riekstkoku dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lielais susuris un Riekstkoki · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Rieksts · Redzēt vairāk »

Sakne

pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sakne · Redzēt vairāk »

Sardīnija

Sardīnija (izrunā) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sardīnija · Redzēt vairāk »

Sarkanā grāmata

Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sēnes · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Lielais susuris un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sicīlija · Redzēt vairāk »

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sigulda · Redzēt vairāk »

Skābarži

Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lielais susuris un Skābarži · Redzēt vairāk »

Skrīveri

Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.

Jaunums!!: Lielais susuris un Skrīveri · Redzēt vairāk »

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Sliekas · Redzēt vairāk »

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Slovēnija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Spānija · Redzēt vairāk »

Susuri

Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Lielais susuris un Susuri · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Tauki · Redzēt vairāk »

Tauste

Tauste ir viena no cilvēka maņām.

Jaunums!!: Lielais susuris un Tauste · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Lielais susuris un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tilbītes

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Tilbītes · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Turcija · Redzēt vairāk »

Turkmenistāna

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.

Jaunums!!: Lielais susuris un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Lielais susuris un Upe · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vāverveidīgie

Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vāverveidīgie · Redzēt vairāk »

Vīnogas

Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vīnogas · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vīns · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Lielais susuris un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Lielais susuris un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Lielais susuris un Volga · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Lielais susuris un Zelts · Redzēt vairāk »

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.

Jaunums!!: Lielais susuris un Zieds · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Lielais susuris un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dižsusuri, Dižsusuris, Dižsusuru ģints, Glis, Glis glis, Gulētājžurka, Myoxus glis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »