Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Aleksandrs Klinklāvs, Andrejs Apsītis, Arvīds Immermanis, Arvīds Lejnieks, Ērenpreiss velosipēdi, Baltijas valstis, Brīvā Zeme, Brīvības iela (Rīga), Divritenis, Fridrihs Ukstiņš, Gustavs Ērenpreiss, Igaunija, Krievijas Impērija, Krievijas SFPR, Latvieši, Latvija, Leitnera velosipēdu fabrika, Manufaktūra, Mārtiņš Mazūrs, Otrais pasaules karš, Polija, Rīga, Rīgas Motormuzejs, Riteņbraukšanas sports, Somija, Vasaras olimpiskās spēles, Vācija, Velosipēds, Vienības brauciens, 1886. gads, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1927. gads, 1927. gads Latvijā, 1928. gada vasaras olimpiskās spēles, 1931. gads, 1936. gada vasaras olimpiskās spēles, 1936. gads Latvijā, 1937. gads Latvijā, 1938. gads Latvijā, 1939. gads Latvijā, 1940. gads, 1941. gads Latvijā, 1942. gads Latvijā, 1943. gads Latvijā, 1956. gads, 1990. gads Latvijā, 2012. gads Latvijā.
Aleksandrs Klinklāvs
Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Aleksandrs Klinklāvs · Redzēt vairāk »
Andrejs Apsītis
Andrejs Apsītis (dzimis, miris) bija latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Andrejs Apsītis · Redzēt vairāk »
Arvīds Immermanis
Arvīds Immermanis, Latvijas riteņbraukšanas meistars, 1935. Arvīds Immermanis (dzimis (pēc vecā stila —)Rīgas Jēzus ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1912.g. - Nr.116., miris) bija latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Arvīds Immermanis · Redzēt vairāk »
Arvīds Lejnieks
Arvīds Lejnieks (dzimis, miršanas dati nav zināmi) bija latviešu riteņbraucējs un ātrslidotājs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Arvīds Lejnieks · Redzēt vairāk »
Ērenpreiss velosipēdi
Ērenpreiss velosipēdu darbnīca ir uzņēmums Latvijā, kas pastāv no 2010. gada un nodarbojas ar pilsētas velosipēdu ražošanu.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Ērenpreiss velosipēdi · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Brīvā Zeme
"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Brīvā Zeme · Redzēt vairāk »
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Brīvības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Divritenis
Kalnu divritenim ir platas riepas, amortizēta dakša un rokturi perpendikulāri velosipēda asīm alumīnija vai oglekļa šķiedras balstiem, caurulēm un divām dakšām. Tam ir pazemināta stūre un šauras riepas saķeres ar asfaltu uzlabošanai Divritenis ir velosipēds ar diviem riteņiem, parasti ar pedāļiem darbināms viegls transportlīdzeklis.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Divritenis · Redzēt vairāk »
Fridrihs Ukstiņš
Fridrihs Jēkabs Ukstiņš (dzimis (pēc vecā stila —),Rīgas Lutera ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1895.g. - Nr.214 miršanas datums nezināms) bija latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Fridrihs Ukstiņš · Redzēt vairāk »
Gustavs Ērenpreiss
Gustavs Ērenpreiss (dzimis Mazsalacā, miris 1956. gadā) bija latviešu velosipēdu izgatavotājs, uzņēmējs, izveidojis un vadījis lielāko velosipēdu ražotni Baltijas valstīs — „Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabriku”.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Gustavs Ērenpreiss · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Igaunija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Latvija · Redzēt vairāk »
Leitnera velosipēdu fabrika
A. Leitnera fabrikas reklāmas plakāts Leitnera velosipēdu fabrika (1. Baltische Velociped-Fabrik, A.Leutner & Co, Фабрика велосипедов А. Лейтнера, Fahrrad-werke „Russia”) bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Leitnera velosipēdu fabrika · Redzēt vairāk »
Manufaktūra
Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Manufaktūra · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Mazūrs
Mārtiņš Mazūrs (dzimis, miris) bija latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Mārtiņš Mazūrs · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Motormuzejs
Rīgas Motormuzejs ir muzejs Rīgā un ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Rīgas Motormuzejs · Redzēt vairāk »
Riteņbraukšanas sports
2005. gada ''Tour de France'' velobrauciens Riteņbraukšanas sports jeb velosports ir sporta veids, kurā sportisti ar velosipēdu veic noteiktu distanci.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Riteņbraukšanas sports · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Somija · Redzēt vairāk »
Vasaras olimpiskās spēles
Vasaras olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pēc četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Vācija · Redzēt vairāk »
Velosipēds
1887. gadā zīmēts attēls no vācu enciklopēdijas, kur attēloti dažāda veida velosipēdi Velosipēds (no, no — 'ātrs' un pes — 'kāja, pēda') ir ar pedāļiem darbināms transportlīdzeklis.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Velosipēds · Redzēt vairāk »
Vienības brauciens
Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens ir riteņbraukšanas sacensības amatieriem, kas vēsturiski notika no 1936. līdz 1939. gadam un tika atjaunotas 1995. gadā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un Vienības brauciens · Redzēt vairāk »
1886. gads
1886.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1886. gads · Redzēt vairāk »
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1927. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1927. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1928. gada vasaras olimpiskās spēles
Spēļu svinīgā atklāšana Amsterdamas Olimpiskajā stadionā. 1928.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1928. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1936. gada vasaras olimpiskās spēles
1936.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1936. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1936. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1936. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1936. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1937. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1937. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1937. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1938. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1938. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1938. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1939. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1939. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1941. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, vēlāk Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1941. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1942. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1942. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1942. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1943. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1990.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 1990. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2012. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2012. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika un 2012. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
G. Ērenpreis velosipēdu fabrika, Gustavs Ērenpreis velosipēdu fabrika.
