Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gustavs V

Indekss Gustavs V

Gustavs V; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1907. gada līdz nāvei 1950. gadā. Gustavs V bija pēdējais Zviedrijas karalis, kurš tieši iejaucās valsts politiskajos procesos, kad 1914. gada 6. februāra runā (t.s. Borggårdstalet) kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību. Rezultātā krita liberāļu valdība un par premjeru Pirmā pasaules kara laikā tika iecelts Hjalmars Hammaršelds. Tomēr vēlāk liberāļi un sociāldemokrāti vēlēšanās ieguva vēl vairāk balsu un 1917. gadā premjeru kļuva Nilss Edēns. Edēna valdība de facto atcēla jebkādu iespēju karalim ietekmēt politiskos procesus. Otrā pasaules kara laikā Gustavs V uzturēja personiskus kontaktus ar Vācijas augstākajām amatpersonām, neformāli ietekmējot Zviedrijas lēmumu atļaut vācu karaspēka tranzītu no Norvēģijas uz Somiju 1941. gada jūnijā - jūlijā. 20. gadsimta 50. gados izcēlās t.s. Haijbī skandāls (Haijbyaffären), kurā parādījās ziņas par karaļa iespējamo homoseksuālismu. Gustavs V bija pazīstams tenisists un ar pseidonīmu Mr G piedalījās tenisa turnīros. No 1897. līdz 1907. gadam bija Zviedrijas Sporta asociācijas vadītājs un oficiāli atklāja 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

12 attiecības: Drotningholmas pils, Gustavs VI Ādolfs, Homoseksualitāte, Luterisms, Nasavas Sofija, Oskars II, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Teniss, Vācija, Zviedrija, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles.

Drotningholmas pils

250px Drotningholmas pils ir Zviedrijas karaliskās ģimenes privātā rezidence.

Jaunums!!: Gustavs V un Drotningholmas pils · Redzēt vairāk »

Gustavs VI Ādolfs

Gustavs VI Ādolfs (Oskars Fredriks Vilhelms Olafs Gustavs Ādolfs, dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no līdz pat savai nāvei.

Jaunums!!: Gustavs V un Gustavs VI Ādolfs · Redzēt vairāk »

Homoseksualitāte

Homoseksualitāte Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei. Homoseksualitāte (no grieķu valodas homoios "tāds pats", "līdzīgs" un latīņu valodas sexus "dzimums") ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem.

Jaunums!!: Gustavs V un Homoseksualitāte · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Gustavs V un Luterisms · Redzēt vairāk »

Nasavas Sofija

Nasavas Sofija; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas un Norvēģijas karaliene konsorte, karaļa Oskara II sieva. Bija Nasavas hercoga Vilhelma I jaunākā meita. 1857. gada 6. jūnijā apprecējās ar Zviedrijas princi Oskaru, un pārcēlās uz Zviedriju. Pēc Oskara brāļa Kārļa XV nāves 1872. gadā, kļuva par Zviedrijas un Norvēģijas karalieni - konsorti.

Jaunums!!: Gustavs V un Nasavas Sofija · Redzēt vairāk »

Oskars II

Oskars II; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1872. gada līdz savai nāvei 1907. gadā un Norvēģijas karalis no 1872. gada līdz 1905. gadam, kad tika atcelts no troņa un Norvēģija izstājās no ūnijas ar Zviedriju. Kļuva par karali pēc sava brāļa Kārļa XV, kuram nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, nāves 1872. gadā. Oskara II laikā notika Norvēģijas neatkarības iegūšanas process, kas formāli centrējās ap prasību pēc Norvēģijas ārlietu ministrijas. 1905. gadā Norvēģijas parlaments atcēla Oskaru II no troņa un par Norvēģijas karali kļuva Dānijas princis, Oskara II brāļameitas dēls Hokons VII. Oskara II laikā tika nodibināta Nobela prēmija. Tā kā tolaik Zviedrija un Norvēģija ietilpa vienā valstī, mūsdienās Nobela Miera prēmiju piešķir Oslo. Oskars II atbalstīja arktiskās ekspedīcijas. Pasaulē iemantoja autoritāti, tāpēc dažkārt tika uzaicināts par šķīrējtiesnesi starptautiskos disputos.

Jaunums!!: Gustavs V un Oskars II · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Gustavs V un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Gustavs V un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Teniss

Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.

Jaunums!!: Gustavs V un Teniss · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Gustavs V un Vācija · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Gustavs V un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1912. gada vasaras olimpiskās spēles

1912.

Jaunums!!: Gustavs V un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »