Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Indekss Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

56 attiecības: Akadēmija, Akadēmijas iela (Jelgava), Alberts Kviesis, Antans Smetona, Apgaismības laikmets, Augusts Lebrehts Bretšneiders, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Dālderis, Ernests Johans Bīnemanis, Filozofija, Fizika, Francis Trasuns, Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings, Gotlobs Dāvids Hartmanis, Grieķu valoda, Heinrihs Frīdrihs Jēgers, Imanuels Kants, Jānis Čakste, Jānis Stradiņš, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, Jezuīti, Johans Augusts fon Štarks, Johans Benjamins Kope, Johans Gabriels Švemšuhs, Johans Georgs Eizens, Johans Georgs Zulcers, Johans Gotfrīds Herders, Johans Gotlībs Groške, Johans Jakobs Ferbers, Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke, Johans Nikolajs Tīlings, Kališa, Kārlis Amenda, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Vilhelms Krūze, Krišjānis Barons, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu valoda, Latvija, Lietuva, Magnuss Georgs fon Paukers, Matīss Frīdrihs Vatsons, Matemātika, Pēteris Bīrons, Pirmais pasaules karš, Polija, Retorika, Staņislavs Vojcehovskis, ..., Taganroga, Teoloģija, Tiesību zinātne, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Vēsture, Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers. Izvērst indekss (6 vairāk) »

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Akadēmija · Redzēt vairāk »

Akadēmijas iela (Jelgava)

Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Akadēmijas iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Antans Smetona

Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Antans Smetona · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Augusts Lebrehts Bretšneiders

Augusts Lebrehts Bretšneiders (Bretschneider, 1771-1840) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas mūzikas profesors.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Augusts Lebrehts Bretšneiders · Redzēt vairāk »

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir Jelgavas vēstures un mākslas muzejs Jelgavā.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Dālderis · Redzēt vairāk »

Ernests Johans Bīnemanis

Gaisa balona palaišana Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806) bija latviešu cilmes izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis (1778—1788), skolotājs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Ernests Johans Bīnemanis · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Fizika · Redzēt vairāk »

Francis Trasuns

Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings

Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings (Georg Sigismund von Bilterling, 1733-1803) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, teoloģijas un filozofijas virsskolotājs (1803—1821), vācu valodas virsskolotājs (1822—1829) Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings · Redzēt vairāk »

Gotlobs Dāvids Hartmanis

G.D. Hartmaņa profils uz viņa rakstu krājuma titullapas (1779). Gotlobs Dāvids Hartmanis (Gottlob David Hartmann, 1752-1775) bija vācu literāts un filozofijas profesors Jelgavas Academia Petrina (1775).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Gotlobs Dāvids Hartmanis · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Heinrihs Frīdrihs Jēgers

Heinrihs Frīdrihs Jēgers (Heinrich Friedrich Jäger, 1747-1811) bija vācu jurists, Jelgavas Academia Petrina vēstures profesors (1775—1789).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Heinrihs Frīdrihs Jēgers · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola (agrāk: Jelgavas 1. ģimnāzija) ir valsts vidusskola, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; profesionāli orientēta virziena), un trīs vidējās izglītības programmas - vispārizglītojošā virziena programmu un divas specializētās programmas: humanitārā un sociālā virziena programmu un matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu (ar inženierzinātņu un matemātikas novirzieniem).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Johans Augusts fon Štarks

Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »

Johans Benjamins Kope

Johans Benjamins Kope (Johann Benjamin Koppe, 1750-1791) bija vācu teologs, Jelgavas Academia Petrina sengrieķu valodas profesors (1775).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Benjamins Kope · Redzēt vairāk »

Johans Gabriels Švemšuhs

Johans Gabriels Švemšuhs (Johann Gabriel Schwemschuch, 1733—1803) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, teoloģijas profesors Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā (1775—1798).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Gabriels Švemšuhs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Eizens

Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Georgs Eizens · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Zulcers

Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771). Johans Georgs Zulcers (1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Georgs Zulcers · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Groške

Johans Gotlībs Groške (Johann Gottlieb von Groschke, 1760—1828) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Gotlībs Groške · Redzēt vairāk »

Johans Jakobs Ferbers

Johans Jakobs Ferbers (Johann Jacob Ferber, 1743—1790) bija zviedru cilmes ģeologs un mineralogs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Jakobs Ferbers · Redzēt vairāk »

Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke

Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (Johann Melchior Gottlieb Beseke, 1746—1802) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke · Redzēt vairāk »

Johans Nikolajs Tīlings

Johans Nikolajs Tīlings. Johans Nikolajs Tilings (Johann Nicolaus Tiling, 1739-1798).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Johans Nikolajs Tīlings · Redzēt vairāk »

Kališa

Kališa ir pilsēta Polijas rietumdaļā, Lielpolijas vojevodistē Prosnas upes krastos.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kališa · Redzēt vairāk »

Kārlis Amenda

Kārlis Frīdrihs/ Ferdinands Amenda (dzimis, miris) bija Turlavā dzimis Talsu mācītājs un vijolnieks, tuvs Bēthovena draugs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kārlis Amenda · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Krūze

Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kārlis Vilhelms Krūze · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Magnuss Georgs fon Paukers

Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Matīss Frīdrihs Vatsons

Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Matīss Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Matemātika · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Polija · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Retorika · Redzēt vairāk »

Staņislavs Vojcehovskis

Staņislavs Vojcehovskis (dzimis, miris) bija poļu lauksaimnieks un valstsvīrs.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Staņislavs Vojcehovskis · Redzēt vairāk »

Taganroga

Taganroga ir pilsēta Krievijas Federācijas Rostovas apgabalā.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Taganroga · Redzēt vairāk »

Teoloģija

Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Teoloģija · Redzēt vairāk »

Tiesību zinātne

Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Vēsture · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).

Jaunums!!: Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Academia Petrina, Gymanasium illustre, Gymnasium illustre, Jelgavas Pētera akadēmija, Jelgavas guberņas ģimnāzija, Jelgavas klasiskā ģimnāzija, Jelgavas vīriešu ģimnāzija, Jelgavas ģimnāzija, Mītavas ģimnāzija, Pētera akadēmija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »