Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Acs, Aerosols, Aktīvā ogle, Amīni, Baktērijas, Broms, Dūmi, Elpošanas orgānu sistēma, Fluors, Fosgēns, Gaiss, Gāze, Gumija, Halogēni, Hlors, Jodmetāns, Jods-131, Maska, Migla, Oglekļa monoksīds, Peroksīdi, Putekļi, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Sērogleklis, Seja, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa oksīdi, Slāpekļskābe, Vīruss, Zarīns.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Gāzmaska un Acs · Redzēt vairāk »
Aerosols
''Rīta migla'' Aerosols ir dispersā sistēma, kurā smalkas cietas daļiņas vai šķidruma pilieni izkliedēti gaisā vai citā gāzē.
Jaunums!!: Gāzmaska un Aerosols · Redzēt vairāk »
Aktīvā ogle
Aktīvā ogle Aktīvā ogle jeb aktivētā ogle ir oglekļa veids, kas izveidots īpaši porains, lai iegūtu lielu virsmas laukumu, ko izmanto adsorbcijai vai ķīmiskajām reakcijām.
Jaunums!!: Gāzmaska un Aktīvā ogle · Redzēt vairāk »
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Gāzmaska un Amīni · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Gāzmaska un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Gāzmaska un Broms · Redzēt vairāk »
Dūmi
No ugunskura paceļas dūmi Dūmi ir gāzu un cietu un šķidru daļiņu maisījums, kas radies degšanas vai pirolīzes procesā.
Jaunums!!: Gāzmaska un Dūmi · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Gāzmaska un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Gāzmaska un Fluors · Redzēt vairāk »
Fosgēns
Fosgēns (COCl2) ir nedegoša, toksiska, viegli sašķidrināma gāze.
Jaunums!!: Gāzmaska un Fosgēns · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Gāzmaska un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Gāzmaska un Gāze · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Gāzmaska un Gumija · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Gāzmaska un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Gāzmaska un Hlors · Redzēt vairāk »
Jodmetāns
Jodmetāns (metiljodīds, CH3I) ir vienkāršākais jodētais ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Gāzmaska un Jodmetāns · Redzēt vairāk »
Jods-131
Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma Jods-131 ir pazīstamākais no joda radioaktīvajiem izotopiem.
Jaunums!!: Gāzmaska un Jods-131 · Redzēt vairāk »
Maska
Venēcijas karnevāla dalībnieki ar maskām Maska ir uzliktnis uz sejas, kurā attēlota kāda būtne, dzīvnieks vai cilvēks.
Jaunums!!: Gāzmaska un Maska · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Gāzmaska un Migla · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Gāzmaska un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Peroksīdi
No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.
Jaunums!!: Gāzmaska un Peroksīdi · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Gāzmaska un Putekļi · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Gāzmaska un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Gāzmaska un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.
Jaunums!!: Gāzmaska un Sērogleklis · Redzēt vairāk »
Seja
Leonardo da Vinči gleznā "Mona Liza" attēlotās sievietes seja. Seja ir daļa no cilvēka galvas priekšpuses.
Jaunums!!: Gāzmaska un Seja · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Gāzmaska un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Gāzmaska un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Jaunums!!: Gāzmaska un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Gāzmaska un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Gāzmaska un Vīruss · Redzēt vairāk »
Zarīns
Zarīns ((CH3)2CHOPF(O)CH3 vai GB) ir fluoru saturošs fosfororganiskais savienojums.
Jaunums!!: Gāzmaska un Zarīns · Redzēt vairāk »
