Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hēlijs

Indekss Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

60 attiecības: Absolūtā nulle, Alfa sabrukšana, Amerikas Savienotās Valstis, Asinis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Cēlgāzes, Dabasgāze, Dirižablis, Dzeltenā krāsa, Elektromagnēts, Elektrons, Elektronvolts, Gaisa balons, Garša, Gāze, Hēlijs-3, Heksagonālā singonija, Hlorūdeņradis, Hromatogrāfija, Hromosfēra, Indija, Izlāde, Jonizācijas potenciāls, Jons, Kodolreakcija, Kodolreaktors, Krāsa, Kušanas temperatūra, Kvantu mehānika, Lielais sprādziens, Litrs, Lokizlāde, Metāli, Molekula, Normans Lokjers, Pjērs Žansēns, Pjotrs Kapica, Saule, Saules aptumsums, Silīcijs, Skābeklis, Slāpeklis, Smarža, Spektroskopija, Spektrs, Supravadītspēja, Teksasa, Torijs, Urāns (elements), Viela, ..., Viršanas temperatūra, Viskozitāte, Visums, Zeme, Zvaigzne, 1868. gads, 1903. gads, 1908. gads, 1926. gads, 1938. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »

Absolūtā nulle

Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.

Jaunums!!: Hēlijs un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »

Alfa sabrukšana

Alfa sabrukšana - atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.

Jaunums!!: Hēlijs un Alfa sabrukšana · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Hēlijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Hēlijs un Asinis · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Hēlijs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Hēlijs un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Hēlijs un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Dirižablis

ASV cietais dirižablis'' Los Angeles'' (ZR-3) pie dirižabļu pietauvošanās masta, kas iebūvēts kuģī (1931. gads) Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).

Jaunums!!: Hēlijs un Dirižablis · Redzēt vairāk »

Dzeltenā krāsa

Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.

Jaunums!!: Hēlijs un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »

Elektromagnēts

Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam. Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva.

Jaunums!!: Hēlijs un Elektromagnēts · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Hēlijs un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Hēlijs un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Gaisa balons

Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).

Jaunums!!: Hēlijs un Gaisa balons · Redzēt vairāk »

Garša

Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.

Jaunums!!: Hēlijs un Garša · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Hēlijs un Gāze · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Hēlijs un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Heksagonālā singonija

Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.

Jaunums!!: Hēlijs un Heksagonālā singonija · Redzēt vairāk »

Hlorūdeņradis

Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Hēlijs un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Hromatogrāfija

akrilnitrila koncentrāciju no dažādām laboratorijas vietām. Automatizēts frakciju savācējs un paraugu uzlicējs hromatogrāfijas metodēm Hromatogrāfija (chroma — "krāsa" un, graphein — "rakstīt") ir kolektīvais termins laboratorijas tehnoloģiju kopumam, kas paredzēts maisījumu atšķiršanai.

Jaunums!!: Hēlijs un Hromatogrāfija · Redzēt vairāk »

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Jaunums!!: Hēlijs un Hromosfēra · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Hēlijs un Indija · Redzēt vairāk »

Izlāde

Zibens izlāde Izlāde ir atbrīvošanās no kādā sistēmā uzkrātās elektriskās enerģijas.

Jaunums!!: Hēlijs un Izlāde · Redzēt vairāk »

Jonizācijas potenciāls

Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).

Jaunums!!: Hēlijs un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Hēlijs un Jons · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Hēlijs un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodolreaktors

neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.

Jaunums!!: Hēlijs un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Hēlijs un Krāsa · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Hēlijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Hēlijs un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Hēlijs un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Litrs

Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".

Jaunums!!: Hēlijs un Litrs · Redzēt vairāk »

Lokizlāde

Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.

Jaunums!!: Hēlijs un Lokizlāde · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Hēlijs un Metāli · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Hēlijs un Molekula · Redzēt vairāk »

Normans Lokjers

Sers Džozefs Normans Lokjers (dzimis, miris) bija britu astronoms.

Jaunums!!: Hēlijs un Normans Lokjers · Redzēt vairāk »

Pjērs Žansēns

Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.

Jaunums!!: Hēlijs un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: Hēlijs un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Hēlijs un Saule · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Hēlijs un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Hēlijs un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Hēlijs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Hēlijs un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Hēlijs un Smarža · Redzēt vairāk »

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no  — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Jaunums!!: Hēlijs un Spektroskopija · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Hēlijs un Spektrs · Redzēt vairāk »

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.

Jaunums!!: Hēlijs un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »

Teksasa

Teksasa (izrunā) ir otrs lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Hēlijs un Teksasa · Redzēt vairāk »

Torijs

Torijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.

Jaunums!!: Hēlijs un Torijs · Redzēt vairāk »

Urāns (elements)

Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.

Jaunums!!: Hēlijs un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Hēlijs un Viela · Redzēt vairāk »

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Jaunums!!: Hēlijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Hēlijs un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Hēlijs un Visums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Hēlijs un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Hēlijs un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: Hēlijs un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: Hēlijs un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: Hēlijs un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: Hēlijs un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: Hēlijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

E939, He.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »